beidzot nobriedu kaut ko uzrakstīt. saliku domas pa plauktiņiem, tā teikt.
tātad - man tas viss jau ir apnicis. iepin te mani kaut kādos apšaubāmos darījumos. :D jūtos kā naturālākā liekule, nespēdama izlemt uz kuru pusi sliekties. palīdzot vienai nododu otru, un tā visu laiku uz apli. vislabāk man patīk būt ar riču vai leldi/laumu/līģi utt. domāt par takšu biznesu un sēdēt šokolādītē. :D ar jums nav jāsatraucās par kaut kādu melošanu, cenšanos izsprukt nevienu nesāpinot un vēl tur nezin ko. fuj, man jau no tā visa galva sāp.
man liekas, man būs jāsāk ņemt attiečīga samaksa par saviem psihologa pakalpojumiem. piebāž man pilnu galvu ar savām negatīvajām emocijām un stulbībām. man taču vienalga! kā var nesaprast.
un klausoties tajos visos mēslos, es saprotu cik ļoti man tomēr ir paveicies ar tevi. :) tu taču esi jauks, ko lai saka. lai arī kā man dažbrīd gribētos tevi nožņaugt, tu tomēr esi visjaukākais.
gribās tādu riktīgi foršu weekendu. aizbraukt uz kalnu, aiziet uz solāriju, notērēt 20ls čokletos [note to self - jāatdod lexai 3ls :D], nopirkt sev smaržas [gribu diesel - fuel for life vai arī armani - diamonds], papīpēt ūdenspīpi un nodzerties jēzus asinis, pabučoties un vienkārši papriecāties par dzīvi. :] jājājā, noteikti īstenošu nākošajās brīvdienās.
un tagad sāku domāt, vai neesmu atstājusi novārtā ingu. :/ varbūt tas muļķīgais "vnk piekāšu jūs..." bija domāts man? well, who knows. :P
vispār - kad ritvars beeeeeidzot sāks īrēt vai vēl labāk - sāks pirkt dzīvokli, es tur pavadīšu vairāk laika kā mājās. tas nu ir nolemts pēc vakardienas tēva izgājieniem. kas viņš tāds ir, lai atļautos pacelt balsi uz mani? grr.

You've been so good to me,
Giving me everything.
(: