Pamodini mani riit veelreiz.
Oct. 30th, 2006 | 05:57 pm
mood: nekaartiiba
music: Feeder "Turn"
Vakardien nogurusi devos guleet ap pus8iem vakaraa, aatri aizmigu, saldi duseeju. Tad pamodos, sagjeerbos, apsveeru iespeejamos brokastu variantus, ieskatiijos pulkstenii, nodomaaju, ka sapliisis, taapeec iesleedzu telefonu, bet izraadiijaas, ka patieshaam ir tikai 10 vakaraa. Tikpat vienaldziigi atkal novilku dreebes, aizgaaju guleet un saldi noguleeju atlikushaas stundas liidz riitam. Tas bija diivaini.
Atziisos, ka noskatiijos The Last Kiss un tas tieshaam bija garden state-iigi. Ne iipashi man patika, bet taa kaa filmas notikumi daljeeji sasaucas ar to, kas noticis manaa dziivee, tad to skatiities bija savadi un uzjautrinoshi.
Es ljoti labi atceros to, kad es noleemu, ka man jaariskee un jaadziivo citaadaak. Tas bija toreiz, kad es pirmo un liidz shim vieniigo reizi atzinos miilestiibaa un to patieshaam arii no visas sirds domaaju. Pats notikums bija visai neveikls un smiekliigs, bet kopumaa tas bija taads kaa skaists atskaites punkts, peec kura viss neizsakaami mainiijaas. Kad es saaku sev atziities, ka es kaut ko juutu, saakumaa bija ok, bija savaadaak. Peec tam es, protams, zaudeeju kontroli paar to, kas notiek ar manaam juutaam pret cilveekiem, gala beigaas (shodien, tuvaakajaa pagaatnee, nesen) tas ir izveerties par jautru pasaakumu, kad apkaarteejie cilveeki vienbalsiigi apgalvo, ka ar mani komuniceet esot gruuti un mani saprast nevarot (draugi un gjimene neskaitaas, es par paareejiem). Ko lai saka? Vismaz man pashai nav garlaiciigi dziivot, ja agraak viss bija ieprieksh paredzams, tad shobriid es nezinu, kas buus peec 5 minuuteem, man vienmeer paliek paarsteigums, ko es padomaashu un paardziivoshu riit - vai es ciinishos ar ciniskajaam domaam par savu nelietderiibu, raudaashu sava priekshnieka kabinetaa vai laushos sveshinieka mierinaajumam. Es ljoti labi zinu savus iemeslus un, ja kaads man jautaatu, kaapeec es to daru taa vai shitaa, es vareetu skaidri pateikt, bet taa nebuutu atbilde. Tas, ka es zinu visus “kaapeec”, man neko neizskaidro, es tik un taa nesaprotu. Bet tas jau neliedz man domaat, ka dziive ir skaista.
Es tagad meegjinu saprast, vai tas, ka es meegjinu apiet savus principus, attaisnot sevi, ka esmu tos lauzusi, noraada uz to, ka viss ir nopietnaak kaa gribeetos atziit, vai es gluzhi vienkaarshi palieku par sliktaaku cilveeku?
Atziisos, ka noskatiijos The Last Kiss un tas tieshaam bija garden state-iigi. Ne iipashi man patika, bet taa kaa filmas notikumi daljeeji sasaucas ar to, kas noticis manaa dziivee, tad to skatiities bija savadi un uzjautrinoshi.
Es ljoti labi atceros to, kad es noleemu, ka man jaariskee un jaadziivo citaadaak. Tas bija toreiz, kad es pirmo un liidz shim vieniigo reizi atzinos miilestiibaa un to patieshaam arii no visas sirds domaaju. Pats notikums bija visai neveikls un smiekliigs, bet kopumaa tas bija taads kaa skaists atskaites punkts, peec kura viss neizsakaami mainiijaas. Kad es saaku sev atziities, ka es kaut ko juutu, saakumaa bija ok, bija savaadaak. Peec tam es, protams, zaudeeju kontroli paar to, kas notiek ar manaam juutaam pret cilveekiem, gala beigaas (shodien, tuvaakajaa pagaatnee, nesen) tas ir izveerties par jautru pasaakumu, kad apkaarteejie cilveeki vienbalsiigi apgalvo, ka ar mani komuniceet esot gruuti un mani saprast nevarot (draugi un gjimene neskaitaas, es par paareejiem). Ko lai saka? Vismaz man pashai nav garlaiciigi dziivot, ja agraak viss bija ieprieksh paredzams, tad shobriid es nezinu, kas buus peec 5 minuuteem, man vienmeer paliek paarsteigums, ko es padomaashu un paardziivoshu riit - vai es ciinishos ar ciniskajaam domaam par savu nelietderiibu, raudaashu sava priekshnieka kabinetaa vai laushos sveshinieka mierinaajumam. Es ljoti labi zinu savus iemeslus un, ja kaads man jautaatu, kaapeec es to daru taa vai shitaa, es vareetu skaidri pateikt, bet taa nebuutu atbilde. Tas, ka es zinu visus “kaapeec”, man neko neizskaidro, es tik un taa nesaprotu. Bet tas jau neliedz man domaat, ka dziive ir skaista.
Es tagad meegjinu saprast, vai tas, ka es meegjinu apiet savus principus, attaisnot sevi, ka esmu tos lauzusi, noraada uz to, ka viss ir nopietnaak kaa gribeetos atziit, vai es gluzhi vienkaarshi palieku par sliktaaku cilveeku?