|
December 18th, 2005
01:44 am Galvā nevienas domas, nekā, tukšums... Esmu sākusi domāt tikai par ikdienišķām lietām - par to, kā celšos, kur iešu, ko satikšu, ar ko runāšu, kur pusdienošu, kā braukšu mājās, ko lasīšu, cikos iešu gulēt... Es vairs nesapņoju par lietām kuras it kā kādreiz sasniegšu, piedzīvošu, satikšu, notikšu... Laikam pienācis brīdis, kad kļūstu par kārtīgu "pieaugušo", kas vairs neprot sapņot ar acīm vaļā:( Bail man no šī stāvokļa, kādā atrodos jau vairākas dienas... P.S. Ja man vēl atņems albatrosu dejas... Man iestāsies iztēles koma, būšu viens veselīgs un vitamīniem pārbagāts dārzenis...
|
|
|
|
Sviesta Ciba |