|
December 15th, 2005
jubilacija | 10:44 am Pēc savas laiskās "slimošanas" šodien devos uz darbu un sapratu, kur manas dzīves LIELĀ problēma - man nav mērķa, nekāda. Bija mērķi dažādi - nesadusmot vecākus un būt labam bērnam, pieklājīgi beigt skolu un kaut kur nebūt iestāties; pabeigt augstskolu un tad to sasodīto maģistrantūru; dabūt darbu un izsisties uz augšu; nomainīt darbu un izsisties uz augšu; nomainīt darbu un pierādīt iepriekšējam darba devējam, sev un esošajam darba devējam, ka ir man potenciāls un spēju es izsisties uz augšu... Nu, izsitos - kaut kas sanāca, kaut kas ne, bet - kam tas vispār vajadzīgs, ko? Izrādījās, ka man ne - ne nu man vajag amatu (tikai lieka atbildība un galvassāpes), ne iespēju bīdīt lietas (nav man tās globālās domāšanas un riska novērtēšanas talanta), ne kādam kaut ko pierādīt. Ir zudusi motivācija pat no gultas izrausties un zobus tīrīt, par mājas sakopšanu vai došanos uz darbu pat nerunājot.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |