|
December 11th, 2005
jubilacija | 07:06 pm - bērnības atmiņas 1 Man bija kādi gadi četri, ne vairāk. Spēlējos es smilšu kastē - vārīju zupu un klāju svētku galdu. Pieaugušie sēdēja turpat pie mājas un runāja par to, kā dzīve aiziet, kā diena nāk pēc dienas un cik žēl, ka tās labās lietas, kas ar cilvēku notiek, mēdz tik ātri pazust no atmiņas. Es gan biju pārliecināta, ka neko nevar aizmirst, ja vien īpāši negrib aizmirst. Un vēl nodomāju, ka es gan neaizmirsīšu nevienu dienu no savas dzīves. Šķiet, ka vairākas dienas pēc tam vēl mēģināju katru sīkumu atcerēties... Aizmirsu, protams, lielāko daļu. Bet to vienu saulaino dienu ar lielo apņemšanos atcerēties - to gan ne.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |