|
|
|
December 8th, 2005
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) jubilacija | 02:25 pm
laikam man vienreiz pietiek.
Cienu un mīlu es radošus cilvēkus, bet kāpēc viņi neciena mani? Nav jau runa par mīlestību, bet kaut vai elementāru pieklājību.
Jā, esmu tikai administrators, lietu bīdītājs, bet, johaidī, ļaudis, vai tiešām kāds vēl nesaprot, ka mākslienieks viens pats mūsdienās nu ne vella nevar? Nu vajag viņam gan melnstrādniekus, gan arī to visu aprunāto un nīsto, tomēr dikti kāroto naudu - gan honorāram, gan pašas idejas īstenošanai. Vienīgais, ko saprotu - moris savu ir padarījis, var iet...
Visi kauc par zemajiem honorāriem, bet cik autori būtu ar mieru sēdēt un gaidīt, kad, piemēram, grāmata būs pārdota, lai saņemtu savu daļu??? Neviens! Vajag tūlīt! Un, ja kavē kau nedēļu - jau lūpa līdz zemei. Turklāt autors uzskata, ka vienmēr ticis apdalīts - par maz naudas, par maz slavas, par maz kniksēts...
Jā, protams, izdevējdarbība ir bizness, taču nebūt ne vieglākais un ienesīgākais - ja vēlies būt puslīdz godīgs - maksāt nodokļus; varbūt ne milzīgus, tomēr taisnīgus honorārus; nekrāpties ar "kreisajām" tirāžām... Turklāt šājā biznesā ir jāieliek ļoti daudz no katra iesaistītā cilvēka sirds, prāta, emocijām, jo, ticiet man, pat labu tekstu neprasmīgs izdevniecības darbonis var pārvērst baisa paskata izdevumā, kuru i pat autora vecmāmiņa negribēs ne pirkt, ne lasīt...
Kāda ir autora attieksme pret izdevniecību, kad grāmata izdota (manuprāt, glīta), honorārs saņemts (manuprāt, visnotaļ labs, pat drusku par daudz), prese bijusi gana atsaucīga? Vienā avīzē parādās intervija, kurā Mākslinieks pat neiedomājas bilst, ka kāds vēl bez viņa piedalījies grāmatas tapšanā... Citā - Mākslieniece paziņo, ka ir izdevusi grāmatu, kuras iznākšanu atbalstījusi *** izdevniecība...
Obidna, poņimaješ...
|
Reply
|
|