|
October 25th, 2006
02:59 pm - sīkumi Biju ar kolēgām Dadaistu kefejnīcā (nezinu, laikam jau tā arī sauc - DaDa), kas atjaunotajā unītī iemitinājusies. Tad nu lūk - bija dažas amizantas lietas - tērpiņi oficiantēm ar priekšauta vietā apsietiem krekliem un pa virsu vēl uzspraustu krūšturi; šādi tādi dekori - govs ar propelleri astes vietā, glāžu plauktiņš, kas atkārto vēderdejotājas kustības utt., bet ēdiens - tas nu gan bija sasodīti nebaudāms:(( Pēc neveiksmīgām pusdienām man vajadzēja sevi palutināt, protams, un tā kā man tā jaunā pārmērīgās iepirkšanās kaite piemetusies, tad nu atkal sapirku visādus draņķus:(( Un kam man to visu?!? TĀ PAT MANI NEVIENS NEPREC:(((
p.s. un tie lielie burti paši nejauši piesitušies, tas nav nekāds paspilgtinātā dramatisma elements
|
09:58 pm Tu griez piruetes - ar ķermeni un prātu, lai aizdzītu skumjas. Bet kurš gan tev teicis, ka skumt ir liegts? Bieži vien nekā prātīgāka, ko darīt, nemaz arī nav. Dienu no dienas mēs vai ļaudis mums līdzās nonāk situācijā, kurā neko vairs mainīt nav iespējams, vai, pareizāk sakot, vienīgais, jau izsenis zināmais līdzeklis, kas šādā brīdī var līdzēt ir - ļauties skumjām. (c) ne man, protams.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |