|
|
|
January 24th, 2006
12:06 am
Slāpes upes krastā stāvot
|
12:10 am
Manos sapņos man ir sava ģeogrāfija - pilsētas un lauki, upes, zvēreļi, mājas un cilvēki, un tādi savādi lifti, kas brauktgribētāju spēj vizināt ne tikai virzienā augšā lejā, bet jebkurā - pa diogonāli vai pat kaut kādās dīvainās lauztās līnijās. Savādi. Dienā arī tā gribu. Nav. Un tad vēl tā krāsas slāpējošā gaisma. Īstajā dzīvē tādas nav, ja nu vienīgi mākslīgi uzradīta. Žel. Gribētu to kādam parādīt.
|
06:52 pm
Dažas dienas neesmu domājusi. Jūtu to fiziski - galva tāda durni viegla un tukša.
|
06:53 pm
Un nav nekā, ko gribēt, jo vajag taču tik maz
|
07:46 pm
Es esmu vampīrs, Tu - ķiploks. Mīlu un iekāroju, bet zinu, ka nespēju Tev pat līdzās stāvēt...
Tu - alerģija, es - Tavs vēžveidīgais. Mūsu savienība tuvina nāvi...
Es - kažoks, Tu - kode. Tu saēd mani driskās, bet manas piedurknes tukšas, bez rokām, kas spētu Tevi aizgaiņāt...
Tu - siers, es - pelējuma sēnīte, tik maiga un mīlīga. Mēs esam tik saderīgs pāris, līdzās stāvošie rauc degunus...
Tu esi tik stalts un spēcīgs kā sals, kas pāršķeļ koka serdi.
Mans līgavas plīvurs - miltrasa uz tik tikko dzīvajām, bet vēl zaļājām lapām.
Maitu lija un maita - mums lemts būt kopā. Uz mūžu.
|
07:56 pm
Maitu lija un maita - mums lemts būt kopā. Uz mūžu.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |