|
December 29th, 2005
12:00 am - sapņi, kasm atkārtojas 2. mācos skolā. joprojām, paralēli mācībām, strādāju savā šī brīža darba vietā. mācos matemātiku un ķīmiju, izmisīgi cenšos atcerēties fizikas formulas un vēstures gadus. skaidri zinu, ja tos sasodītos vidusskolas eksāmenus nenokārtošu, būs dikti slikti. neatceros neko no tā, ko kādreiz esmu visnotaļ labi zinājusi. ļoti bēdīgi. ļoti grūti. pamostos nogurusi.
|
12:16 am Ņauva meklē draugu
|
12:19 am Kāpēc draugi nemeklēja Ņauvu???
|
12:25 pm Manī ir nepārvarāma vēlme kļūt rupjai - tādai patiesi skarbai, rupjai un tekstuāli nežēlīgai!
|
12:36 pm Tūlīt darīšu lietu, kam esmu briedusi jau vairākus mēnešus - rakstīšu visļaunākos rīkojumus manā puspriekšnieka biogrāfijā...
|
08:19 pm Gribētos Tev pateikt kaut ko labu, bet tik sen neesmu to darījusi, ka vajadzīgie vārdi ir noslēpušies. Sirsnības plaukts noputējis un sašķiebies.
|
08:32 pm - gada inventarizācija ieguvumi miers vismaz par dažām tām lietām, kuras esmu apzinājusi kā neietekmējamas, ne no manas gribas un varas atkarīgas; mākslīgs smaids, runājot ar netīkamiem cilvēkiem, no kuriem sava kusluma pēc pamukt nemāku; iemācījos izslēgt telefona aparātu
izdevumi cilvēks, kura patieso vērtību un nozīmīgumu apzinājos tikai dienā, kad man viņu atņēma, pavisam
bilance man vajag tik maz, gandrīz neko
nodokļi un obligātās nodevas raudu reti, bet tad jo sirsnīgi
pamatlīdzekļu iegāde trīs labas grāmatas un četri kompaktdiski, varbūt otrādi, bet tas jau vairs nav svarīgi -, saskaitāmos mainot vietām, summa tak nemainās
kredīta atmaksa trūkst godīga mīļuma, ko dot tiem Lielajiem un Svarīgajiem cilvēkiem, kurus, agri vai vēlu, bet tomēr man atņems, pavisam
peļa un zaudējumi nevaru īsti saprast - man vairāk dod, vai no manis daudz ņem, bet tas, kas atliek, - to pat man nevajag
|
|
|
|
Sviesta Ciba |