|
|
|
December 27th, 2005
12:36 pm
Dažas dienas biju izkritusi no Cibas. Un vai tad kaut kas mainīās??? Ja nu vienīgi tas, ka kātējo reizi bija iespēja saskaitīt līdz desmit un atpakaļ un saprast, ka draugu man nav. Ir ļoti mīļi bijušie kolēģi, ir dikti jaukas paziņas, ir nejauši iepazīti cilvēki, kurus patiess prieks pirmssvētku dienā satikt uz ielas, bet... Draugu man nav... Jo man viņu netrūkst, pat tad, kad viņu nav - ne līdzās, ne blakus, ne mājās atvilktnītē...
|
12:40 pm - baznīca 1.
Es aizbēgu no baznīcas. Ziemassvētku vakara dievkalpojuma laikā. Pat neko nedomājot, vienkārši sapratu, kā tā nav mana vieta.
|
12:43 pm - baznīca 2.
Kāpēc cilvēki, uz baznīcu ejot, kļūst tādi stīvi? Cilvēki baznīcā nesmaida. Vai tad nav prieks būt Tēva mājā un dzirdēt viņa vārdu piesaucam?
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |