|
|
|
December 22nd, 2005
11:02 pm - par draudzību
Laikam jau neesmu īsti izpratusi šī vārda jēgu vai arī man nekad nav bijuši īsti draugi - nu tādi kā grāmatās vai kino. Mani draugi bijuši vai nu klasesbiedri, vai studiju biedri, vai cilvēki ar ko kopā strādāju vai dziedāju korī. Man nav bijuši draugi, ar ko es būtu iepazinusies kaut kādā tusiņā, ar vēstuļu starpniecību vai vēl kaut kā neparastāk. Esmu daudz laika pavadījusi kopā ar cilvēkiem, ar ko mani jau kaut kas saista. Un, līdz ko primārā saite ir padzisusi, ar laiku pagaist arī sekundārā - draudzības saikne.
|
11:06 pm - par draudzību 2
Biju vakariņās ar (pat nezinu, kā teikt - draudzene vai bijusī kursabiedrene) Anitu (saukšu viņu tā - baigi sprauni šitā maskēties;). Pa šiem gadiem viss ir mainījies, viss. Mēs esam aizgājušas katra pilnīgi citā virzienā...
Man ir ļoti žēl, ka viņa vairs nelasa grāmatas un neinteresējas par to, kas notiek pasaulē, un neiet uz teātri (izņemot gadījumu, ja tikusi pie VIP ielūguma vai kaut kā tamlīdzīga).
Viņai, iespējams, ir žēl, ka man nav vīra un bērnu un es neceļu māju, un man nav jāizvēlas kādu suni pirkt un kādam trenerim labāk dot skološanai.
Man ir ļoti žēl, ka viņa koķetē ar bārmeni tādā pārtikušas un jau drusku apvītušas sievietes tonī (nu, puisīt, kā tad tu mani pārsteigsi, cik ļoti centīsies, lai es tev atstātu kārtīgu dzeramnaudu - tā viņa, protams, neteica, bet man tā vien šķita, ka dzirdu tieši to).
Viņai, iespējams, ir ļoti žēl, ka neesmu bijusi atpūsties ne Ibicā, ne Tunisijā, ne Krētā, ne Sardīnijā.
Man ir ļoti žēl, ka man ar viņu vairs nav interesanti.
Viņai, iespējams, ir ļoti žēl, ka aiz sena ieraduma, viņai jātērē laiks, reizi dažos mēnešos tiekoties ar mani.
Man ir ļoti žēl, ka man nebija skaidras naudas, bet terminālis niķojās, viņai bija skaidra nauda, bet viņa neatstāja dzeramnaudu (atprasīja pat 20 santīmus par tējai nepielikto citronu).
Viņai, iespējams, ir pilnīgi vienalga.
|
|
|