|
|
|
April 12th, 2005
07:27 pm
Tā vien gribas visu mest pie malas. Gribas mierīgu dzīvi, gribas to sajūtu, ka tu zini, kādēļ kaut ko dari vai nedari, ka tavai rosībai ir kāda jēga. Gribas to "iesētā grauda un nopļautās ražas" sajūtu. Un nepietiek vairs ar to, ka kolēgas vai draugi saka - malacis, tev labi sanāk. Gribas pašai noticēt, bet pati jau zinu, ka tikai meloju - stāstu pasakas. Un iedzimtā, un arīdzen nedaudz tomēr jau izkoptā, harisma ļauj pārliecināt cilvēkus par visiem pasaules brīnumiem uzreiz. Vienīgā bēda, ka tad, kad mēģinu teikt, ka nezinu, neprotu, nesanāk, nesaprotu..., netic, maitas, netic.
|
07:36 pm
Būtu man bērni vai vīrs, rūpētos par viņiem, nu goda vārds, taisītu svētku pusdienas ar vismaz pieciem ēdieniem un izšūtu linu salvetītes.
Būtu es talantīga, rakstītu romānus, tādus garus un pārgudrus, tādus, kā mūsdienās vairs neraksta.
Būtu vaiksminiece, vinnētu vienreiz to miljonu un liktos mierā, vairs necerētu pēkšņai, lielai un pelnīti/nepelnītai laimei.
Būtu es gudra, Tīrons mani sveicinātu, aiz cieņas. Un drusku no manis bītos.
Būtu es vismaz disciplinēta, neatlaidīga vai kārtīga, sakoptu esošo dzīvīti un varbūt pat kļūtu drusku laimīga.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |