|
April 9th, 2005
01:31 pm Vakardienas pasākums ieilga. Un tad vēl tā domāšana - kādēļ cilvēki tik dikti grib cits citam iekosts? Nu grūti pateikt - bija labi, apsveicu, biji pelnījis, prieks Tevi redzēt... Un pateikt to nevis tādēļ, ka tā pieņemts, bet tādēļ, ka tev patiesi prieks... Vēl nesaprotu konkurences būtību, konkurences cilvēcisko aspektu - kā kļūt par maitu... dikti gribu, bet šķiet, ka vēl diezin ko nesanāk... Vēl man likās, ka bufete pēc pasākuma ir saviesīgām sarunām nevis vakariņām... Vakar smaguma punkti nobīdījās par labu ne pārāk labam ēdienam... Ai, nu pilna man tā galva ar vakardienu!
|
|
|
|
Sviesta Ciba |