|
|
|
February 26th, 2005
10:34 am
Iespējams, ka atkal ir runa par stāstiem - ko stāsta "vienkāršie" cilvēki, tie, kas dzīvi tver kā stāstu, bet uzrakstītu stāstu vai nu kā dzīvi, vai kā neiedomājamus melus. te nu jāpiesauc vecaislabais teiciens - dzīve kā kino... Šī neizsakāmā vēlme, lai mana dzīve būtu tāda, par kādu varētu uzrakstīt grāmatu (lielākā daļa ļaužu nekad tā arī neaizdomājas, ka jautājums nav par dzīves kvalitāti, intensitāti, interesantumu, bet gan par spēju dzīvi UZTVERT kā grāmatu, filmu, gleznu utt., par savdabīgu apskaidrību ikdienas notikumos saskatīt mākslas, filozofijas utt. likumsakarība - ... arī tad, kad uzmācas banālas skumjas vai jādodas kārtējā vizītē pie zobārsta)
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |