|
|
|
February 24th, 2005
04:24 am
Temats - nav obligāti, bet kas tad ir obligāti?
|
08:00 pm
Zinu, ka varu te rakstīt dienu no dienas un neviens pats cilvēks tā arī mani te neapciemos... un es jau ar neiešu nevienam lūgties vai meklēt draugus... Tas tak tomēr kaut kā nepiedienīgi - piedāvāties - nu tak padraudzējieties ar mani...
Īsti nevaru iebraukt, kāda šīs lapas jēga, ja pārsvarā tusē savstarpēji labi pazīstami ļaudis, kas tādā gadījumā nevar izrakstīties pēc sirds patikas, jo ir pilnīgi skaidrs, ka cilvēki baidās būt ne tikai atklāti, pat patiesi mēs, maitas tādi, baidāmies būt.
Ja nu nejauši satiekas ļaudis, kas cits cita dienasgrāmatu ievēro nejauši vai, meklējot caur interešu sadaļu, vai iekrītot uz spraunu niku, tad lielākoties tādās dziļas sarunas neveidojas (vismaz spriežot pēc tā, ko te tā garām ejot esmu paskatījusi).
Tātad - secinājums viens - es te varu:
1. mazohistiskā priekā gaidīt viesus;
2. izrakstīties pēc sirds patikas, jo, tā kā neviens mani neapciemos, neviens mani arī "neatkodīs";
3. iegrimt absolūtā pašpietiekamības purvā, jo visu, ko uzrakstīšu, pati vien lasīšu (varbūt nav vērts tvarstīt drukas kļūdas).
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |