Bargums (no cikla "Elēģija")
Aug. 20., 2003 | 01:07 pm
music: Keith Jarrett Trio. Wrap Your Troubles in Dreams
Bargums
Viņa ritmiski pārgāja tiltu. Piesardzība bija uz katra soļa. Jebkurā mirklī krāšņs vējš varēja censties izrotāt ar to, kas viņam palicis pāri pēc bohēmas, silts un muskuļots asfalts aicināja pievienoties un izbadējušies koki džemperos, izkāruši savas sūnainās un visādi citādi pūkainās mēles ar vismaz tūkstoš receptoriem elsa, vai nu aiz karstuma, vai iekāres.
Beidzot tikusi līdz jaunajai mājai, viņa sastapa savu dēlu, kurš sēdēja uz baseina malas un tīksminājās par flīzītēm. Viņš paziņoja, ka baseins esot lielisks un ka galu galā kāds nolauzīšot kaklu uz tām flīzītēm.
Māte ieskatījās caur verandas logu tukšajā un putekļainajā mājā, kur noguris īpašuma tirdzniecības aģents jauca sev līdzpaņemto kafiju krūzītē ar uzņēmuma simboliku. Zēns skatījās ūdenī un acīmredzot prātoja, vai pievienoties tam. Māte saniknojās un teica, ka viņai jau tā pietiekot raižu un ja viņš neatiešot no baseina, tad tiks atdots bērnunamam. Puisēns vēl mirklī mēģināja oponēt, pievēršoties baseina vienīgai un tāpēc visvarenai krācei.
Neapmierinātā sieviete paņēma dēlu aiz rokas un ieveda mājā. Viņa lika bērnam sēdēt tur un netraucēt, kamēr parunāšoties ar onkuli. Pēc mirkļa viņa atgriezās gluži priecīga.
Naktī valdīja negaiss, mazais izrāpās no gultas un pavēra mātes istabas durvis. Tā bija pavisam tukša, tikai matracis un sieviete. Šāds skats viņu noteikti biedēja daudz vairāk kā zibens un pērkons.
Ko tu gribi, māte vaicāja. Puisēns mirkli klusēja, gribēdams sagaidīt spērienu, lai tas nepārtrauktu pirms viņš būtu pabeidzis sakāmo.
Es gribēju parunāt par tām flīzītēm, viņš iesāka. No tiesas, es arī par viņām gribēju parunāt, māte piecēlās pussēdus. Bija tik tumšs, ka viņa varēja atļauties būt kaila, kamēr nebija zibens un viņa negribēja šo izdevību palaist garām.
Mīļumiņ, izstāsti man, kas ir ar tām flīzītēm, tikai dieva dēļ nenāc ne soli tuvāk. Puisēns kļuva nervozs, viņš paskaidroja, ka viņam jārunā ātri, jo gaidāms spēriens. Sieviete sacīja, ka viņam ir jāizvēlas ko teikt, jo visu tik un tā nekad nevar paspēt pateikt.
Es tevi mīlu, mam, un aizskrēja uz savu istabu.
No rīta viņš atrada virtuvē krūzīti ar firmas simboliku. Apskatījis to no visām pusēm, zēns trieca to pret zemi, pēc tam apsēdās lai spēlētos ar lauskām.
Māte iekārās virtuves durvīs. Tas, ko tu vakarnakt man teici, bija tik...es pat nezinu, es vēlētos tev kaut kā atmaksāt. Kā būtu....kā būtu ja mēs turētu suni?
Jā, mēs turētu viņu ar varu, dēls pievērsās mātei un piekrītoši pamāja.
Vakarā viņš ielaida ūdenī kuģīti, lai pārbaudītu, vai tas tiešām iztur superkrāces. Māte to vēroja, tad uzvilka savu seksīgāko peldkostīmu un slaidi ielēca baseinā. Šādi viļņi liktu superkuģītim norīt siekalas. Ienirusi pārspīlētās dzelmēs viņa uzminēja kuģīša atrašanās vietu un pavilka to zem ūdens, pati izbāzusi galvu, smējās.
Tas ir estētiski, zēns negribot atzina, piecēlās un aizgāja savās darīšanās.
Suņuk, nu, nāc taču, viņš ar varu vilka ķēdē lielu un bēdīgu suni, kurš nebūt negribēja peldēties, bet kad beidzot tika iegrūsts ūdeni, turējās rāms pie krasta kā pietauvota laiva. Zēns raudāja un histēriski atvainodamies sunītim, rāpās tam mugurā. Pēc tam lika pārpeldēt baseinu. Dzīvnieks sāka slīkt un bija tik nomocīts, ka nespēja vairs tikt virspusē un puisēns ķepurojās laukā pats. Viņš iemācījās peldēt.
Tas ir slikts, slikts suns.
Nē, tā ir viņa, tu neko nejēdz no sievietēm, dēliņ. Māte izsmejoši.
Lai nu kā, māmiņ, bet tas suns ir miris.
Aģents ieradās un paskaidroja, ka viņš esot ne tikai nekustamā īpašuma aģents, bet principā atbildot par visu. Viņš zvejoja suni no baseina pie sevis klusi cerēdams, ka dzīvnieks vienkārši guļ.
Tā kā viņš nav aizmidzis, un es atbildu par visu, es pieprasu paskaidrojumus jaunais cilvēk, aģents draudīgi aplūkoja zēnu.
Es taču teicu, ka kāds galu galā nolauzīs kaklu uz tām flīzītēm, bērns pēc nelielas apdomāšanās atbildēja. Aģents pievērsās mātei. Sieviete paskatījās uz dēlu un teica, ka viņa arī esot teikusi, ka kāds reiz nolauzīšot kaklu uz tām flīzītēm.
Nogurušais vīrietis pieliecās pie zēna, tēvišķi noglaudīja viņam galvu un iedeva krūzīti ar firmas simboliku. Sargā to, tādas apkārt nemētājas. Un paldies, ka izmantojāt mūsu pakalpojumus.
Aģents piemiedza aci, pats nezinādams kam - mātei dēlam vai sunim un aizgāja. Dēls pavaicāja, kā mammai šķiet, vai aģents saprotot sievietes. Sieviete skumji pasmaidīja un aicināja uz pastaigu.
Bēdīga sieviete ritmiski soļoja pa ceļu. Viena, visvarena krāce, slīdēja no muguras un slīcināja visu, kas tai ceļā. Nenogurstošs bērns skraidelēja pa ceļam apmīļodams kokus, kas izkāruši savas mēles ļāvās franču skūpstam. Saujā iespiedis sīknaudu un otrā rokā turēdams maisiņu, kuru plivināja vainīgs un paģirains vējš, viņš jautri galopēja, ik pa mirklim pieskatīdams, lai mamma nedara muļķības.
Ja viņam rokā būtu bijis baloniņš, zēns noteikti paceltos gaisā.
Viņa ritmiski pārgāja tiltu. Piesardzība bija uz katra soļa. Jebkurā mirklī krāšņs vējš varēja censties izrotāt ar to, kas viņam palicis pāri pēc bohēmas, silts un muskuļots asfalts aicināja pievienoties un izbadējušies koki džemperos, izkāruši savas sūnainās un visādi citādi pūkainās mēles ar vismaz tūkstoš receptoriem elsa, vai nu aiz karstuma, vai iekāres.
Beidzot tikusi līdz jaunajai mājai, viņa sastapa savu dēlu, kurš sēdēja uz baseina malas un tīksminājās par flīzītēm. Viņš paziņoja, ka baseins esot lielisks un ka galu galā kāds nolauzīšot kaklu uz tām flīzītēm.
Māte ieskatījās caur verandas logu tukšajā un putekļainajā mājā, kur noguris īpašuma tirdzniecības aģents jauca sev līdzpaņemto kafiju krūzītē ar uzņēmuma simboliku. Zēns skatījās ūdenī un acīmredzot prātoja, vai pievienoties tam. Māte saniknojās un teica, ka viņai jau tā pietiekot raižu un ja viņš neatiešot no baseina, tad tiks atdots bērnunamam. Puisēns vēl mirklī mēģināja oponēt, pievēršoties baseina vienīgai un tāpēc visvarenai krācei.
Neapmierinātā sieviete paņēma dēlu aiz rokas un ieveda mājā. Viņa lika bērnam sēdēt tur un netraucēt, kamēr parunāšoties ar onkuli. Pēc mirkļa viņa atgriezās gluži priecīga.
Naktī valdīja negaiss, mazais izrāpās no gultas un pavēra mātes istabas durvis. Tā bija pavisam tukša, tikai matracis un sieviete. Šāds skats viņu noteikti biedēja daudz vairāk kā zibens un pērkons.
Ko tu gribi, māte vaicāja. Puisēns mirkli klusēja, gribēdams sagaidīt spērienu, lai tas nepārtrauktu pirms viņš būtu pabeidzis sakāmo.
Es gribēju parunāt par tām flīzītēm, viņš iesāka. No tiesas, es arī par viņām gribēju parunāt, māte piecēlās pussēdus. Bija tik tumšs, ka viņa varēja atļauties būt kaila, kamēr nebija zibens un viņa negribēja šo izdevību palaist garām.
Mīļumiņ, izstāsti man, kas ir ar tām flīzītēm, tikai dieva dēļ nenāc ne soli tuvāk. Puisēns kļuva nervozs, viņš paskaidroja, ka viņam jārunā ātri, jo gaidāms spēriens. Sieviete sacīja, ka viņam ir jāizvēlas ko teikt, jo visu tik un tā nekad nevar paspēt pateikt.
Es tevi mīlu, mam, un aizskrēja uz savu istabu.
No rīta viņš atrada virtuvē krūzīti ar firmas simboliku. Apskatījis to no visām pusēm, zēns trieca to pret zemi, pēc tam apsēdās lai spēlētos ar lauskām.
Māte iekārās virtuves durvīs. Tas, ko tu vakarnakt man teici, bija tik...es pat nezinu, es vēlētos tev kaut kā atmaksāt. Kā būtu....kā būtu ja mēs turētu suni?
Jā, mēs turētu viņu ar varu, dēls pievērsās mātei un piekrītoši pamāja.
Vakarā viņš ielaida ūdenī kuģīti, lai pārbaudītu, vai tas tiešām iztur superkrāces. Māte to vēroja, tad uzvilka savu seksīgāko peldkostīmu un slaidi ielēca baseinā. Šādi viļņi liktu superkuģītim norīt siekalas. Ienirusi pārspīlētās dzelmēs viņa uzminēja kuģīša atrašanās vietu un pavilka to zem ūdens, pati izbāzusi galvu, smējās.
Tas ir estētiski, zēns negribot atzina, piecēlās un aizgāja savās darīšanās.
Suņuk, nu, nāc taču, viņš ar varu vilka ķēdē lielu un bēdīgu suni, kurš nebūt negribēja peldēties, bet kad beidzot tika iegrūsts ūdeni, turējās rāms pie krasta kā pietauvota laiva. Zēns raudāja un histēriski atvainodamies sunītim, rāpās tam mugurā. Pēc tam lika pārpeldēt baseinu. Dzīvnieks sāka slīkt un bija tik nomocīts, ka nespēja vairs tikt virspusē un puisēns ķepurojās laukā pats. Viņš iemācījās peldēt.
Tas ir slikts, slikts suns.
Nē, tā ir viņa, tu neko nejēdz no sievietēm, dēliņ. Māte izsmejoši.
Lai nu kā, māmiņ, bet tas suns ir miris.
Aģents ieradās un paskaidroja, ka viņš esot ne tikai nekustamā īpašuma aģents, bet principā atbildot par visu. Viņš zvejoja suni no baseina pie sevis klusi cerēdams, ka dzīvnieks vienkārši guļ.
Tā kā viņš nav aizmidzis, un es atbildu par visu, es pieprasu paskaidrojumus jaunais cilvēk, aģents draudīgi aplūkoja zēnu.
Es taču teicu, ka kāds galu galā nolauzīs kaklu uz tām flīzītēm, bērns pēc nelielas apdomāšanās atbildēja. Aģents pievērsās mātei. Sieviete paskatījās uz dēlu un teica, ka viņa arī esot teikusi, ka kāds reiz nolauzīšot kaklu uz tām flīzītēm.
Nogurušais vīrietis pieliecās pie zēna, tēvišķi noglaudīja viņam galvu un iedeva krūzīti ar firmas simboliku. Sargā to, tādas apkārt nemētājas. Un paldies, ka izmantojāt mūsu pakalpojumus.
Aģents piemiedza aci, pats nezinādams kam - mātei dēlam vai sunim un aizgāja. Dēls pavaicāja, kā mammai šķiet, vai aģents saprotot sievietes. Sieviete skumji pasmaidīja un aicināja uz pastaigu.
Bēdīga sieviete ritmiski soļoja pa ceļu. Viena, visvarena krāce, slīdēja no muguras un slīcināja visu, kas tai ceļā. Nenogurstošs bērns skraidelēja pa ceļam apmīļodams kokus, kas izkāruši savas mēles ļāvās franču skūpstam. Saujā iespiedis sīknaudu un otrā rokā turēdams maisiņu, kuru plivināja vainīgs un paģirains vējš, viņš jautri galopēja, ik pa mirklim pieskatīdams, lai mamma nedara muļķības.
Ja viņam rokā būtu bijis baloniņš, zēns noteikti paceltos gaisā.