|
|
|
June 19th, 2013
piedzimusi
 | 07:25 pm - krīpī
Lasu par konjakiem. Uzmācas nepatīkamas tirpas. Tas pats kas par viskijiem. Liela daļa visa (VISA!!! gandrīz visa...) pieder milzīgiem konglomerātu milžiem*. Pē. Jā, jā... arī tie, kuri baigi par vēsturiskumu reklamējas (tieši tie, kuri reklamējas?). Nu vismaz konjakos vēl ir pāris nami, kuri vēl tiešām pieder konkētajai ģimenei. Tajā visā (sistēmā ar šādiem milžiem) ir kaut kas dziļi pretīgs. Brr... Aizliegt tādus. Tādus visu sagrābjošus milžus, kuri rausta diedziņus, bet paliek ļautiņam vienkāršajam neredzami.
*Ai nov, ai nov, nasing ņūv. Bat...
|
June 18th, 2013
piedzimusi
 | 06:32 pm - Nu i dieniņa!
Gribas nošauties. Gribas kādu (nekonkrēti, da jebkurš var pieteikties) nožņaugt. Gribas sarauties kamoliņā un pinkšķēt (esmu darbā! fakjē!). Gribas gulēt un neko nezināt un sapņot tos sapņus, kurus šorīt sapņoju. Un tad atkal gribas nošauties. "Jautra" emociju gamma. Var pilnīgi just kā šis ātri mainošais kokteilis patērē enerģiju. Šobrīd esmu tiešām garīgi nestabila.
Cenšos strādāt (mm... konjak-info!), cenšos ko ieplānot 21.-24. (šajā sadaļā atkal gribu sev smadzenes izšķaidīt), cenšos savākties (nosacīti sanāk).
upd: Iedzēru kafiju. Tagad trīc rokas un sajūta, ka citas ķermeņa daļas arī. o_0
|
June 17th, 2013
mindbound
 | 11:43 am - We are born to be human, we must learn to be humane
It's not the "N word" or the "J word", or what's politically correct and what's not that matters. It's learning that we are setting each other apart without regard for human dignity and making it possible for genocide to reoccur when we say things like, "There's a black man at the door", instead of "There's a man at the door", or "I bought that car at a great price. Boy, did I Jew him down". [Let] us learn. May it never happen again. /The Charnel Houses of Europe: The Shoah/
Current Mood: calm
Current Music: Centhron - Lichtsucher: Tanz In Sternenfeuer
|
June 16th, 2013
piedzimusi
 | 10:32 am - random me
Ak, Otava Yo uzlaboja garīgo! Žēl, ka tagad viņi Latvijā koncertē pārāk bieži - nav tač vairs tas. :D
Bet no rīta pamodos ar morālām problēmām. Kā atšķirt čuju, vēlmes, bailes? Un tad ir ārējās pasaules norādes, kas visai konkrēti (vai jei bogu nekonkrēti) norāda kādus virzienus. Tā! Un ko tad man tagad darīt? Tas ir čujs vai vnk neracionālas bailes? Un tas, ka tagad līst, nozīmē, ka cilvēku man nevajadzēja satikt un nevajadzēja līdz jūrai braukt? Bet es tač gribēju! Un tad vēl reizēm ko gribas, bet ir bail, un tad tajās sajūtās vispār čujs noslīkst! Bwēk! Nesaprotu, ko man ar šodienu darīt. Ko gribu darīt. Tā no iekšām, ko gribu.
Čuj! Runā lūdzu skaļāk! Man tevi dikti vajag!
Un vakar atkal bij grūti aizmigt. Un tad es atcerējos vienu frāzi. Normālam cilvēkam šī frāze liksies varbūt poētiski skaisti, bet nenozīmīgi. Šī ir visvieglāk mani saraudināmā frāze, kādu es vien zinu. Un tad sākās vājprātīga klepus lēkme (es neesmu slima, ikdienā neklepoju).
Ek, psiholoģija un viss ar to saistītais ir visinteresantākā lieta pasaulē! Nu NAV nekā interesantāka priekš manis! :)
|
June 14th, 2013
piedzimusi
| 06:51 pm - fear of accidental suicide**
Rozā bija lēts un dzerams, bet baudāmība... nez, slikts gan nebij. (No rozā šis bij ņamma, augļains, zemeņu un viegli dzerams, vairāk pat pussauss. Šis ar labi, bet raksturā savādāks.) Tabali Syrah tika izdzerts ātri, pie baisa noguruma, sarakstoties un demonstrējot savu nemāku rakstīt, kas alkohola reibumā pastiprinās. (Piezīme sev - pārgurumā nedzert, dzeras baigi ātri). Taču Tabali Carmenere patika labāk (baigā upene), turklāt toreiz (pasen) bija ideālā kombinācijā ar vienu no cietajiem sieriem. ^_^
Pārsteigumiņš bija cienījamā vīna lapā atrast kaut ko par Latvijas* vīnu. :o Bērzu sulu vīnu. Sagribējās pat ielikt iekš ![[info]](http://klab.lv/img/community.gif) pretpret, bet nokaunējos/noslinkoju.
*Pardon, bet tomēr Latvijā neražo vīnu, kas būtu augstākā kategorijā par galda vīnu, nesaku, ka tāpēc tas būtu slikts un nedzerams, man prieks, ka pēdējos gados šī joma attīstās, bet tomēr tā ir cita kategorija.
**Neko jēdzīgu par šo tēmu tā arī neizdodas atrast. :/ Tā noteikti ir interesanti pētāma novize.
Vispār man jau ir baigā tiepība iestājusies. Nevar dzert vīnus, kas nav Manā veikalā. Tāpat nevar dzert tos, kuri jau ir dzerti/pagaršoti (vēl taču tik daudz jāpagaršo!!). Kaut kāda darbaholiķa iezīme? Bet man patīk mans darbs. Varētu vairāk naudas un laika atvēlēt dzeršanai, vispār būtu ideāli! :D
Gribas viskiju. Eh, bet konjaki un vīni šobrīd svarīgāki. Būs jāaizčāpo līdz Čomskim, tur iedzert kādu malciņu. Viņiem tur ir lielisks arī viskiju piedāvājums.
|
nata13
 | 03:31 am - ...
All parades end. And what matters then is whose life you managed to touch on the way. Only friendly souls can see through mist and smoke..is it all it can be?
Current Mood: ![[mood icon]](http://klab.lv/img/mood/dalek/relaxed.gif) calm
Current Music: Philip Glass - Metamorphosis five
|
June 12th, 2013
piedzimusi
 | 04:50 pm
Iekšēji es esmu arī diezgan naiva, muļķīga un... dīvaina. Arī bērnišķīga. Lielākoties es nevaru tā uzvesties, vajag "aizmuguri". Kādu, kas piečeko realitāti, kamēr es dzīvojos savā sapņu wonderlendā. Piemēram/salīdzinājumam, man ļoti patīk staigāt ar acīm ciet, bet nu nevaru es tā bezatbildīgi to darīt! Vajag otru cilvēku. (!!!) Lūk. Šis ir zīmīgs brīdis. Šī ir pirmā reize, kad es tiešām līdz saknei saprotu, kāpēc man vajag (nevis gribētos un būtu jauki) attiecības. Lai es varētu būt es pati!
Ir krietni daudz visa kā, kam ir vajadzīgs otrs cilvēks. Tuvs cilvēks. Tikai nekas no tā nebij manā vērtību skalā pietiekami augstu. Būšana patiesai? Jebkas, kas saistīts ar patiesumu? Top trīniekā!!! Patiesība* un patiesums ir viena no trim man vissvarīgākajām vērtībām.
Tātad iespējamais variants, ka mūžu nodzīvošu vienatnē, tiek svītrots no iespējamiem dzīves variantiem. Lēmums ātrs un nežēlīgs. (Man diezgan netipiski tā - ātri un konkrēti lēmumi.) Bet nu šis ir svarīgi. Manis izvēlētās vērtības man ir ļoti, ļoti svarīgas. Un kopumā pirms šīs atklāsmes, tās vispār nekādā veidā neietvēra (gandrīz pat otrādi) attiecības.
*Vairāk intuitīvā, visaptverošā un ar iekšējo pasauli saistītā veidā. Fakti ir mazsvarīgi, ja tie neveido/nestāsta par kopējo ainu. Turklāt viss ir baigi interpretējams, esmu pārliecināta agnostiķe.
|
June 11th, 2013
piedzimusi
| 03:43 pm - Zemiešu baudas
Ak tā! Un es domāju, ko mans puncīts tā sadumpojis te atkal pēdējās dienās. Bet kurš jau trīs vakarus pēc kārtas ēd vakarā/naktī? M? Un tad tā padomājot - viņam ir visas tiesības. Tikai vienreiz tas bij kas labi veselīgs un veģetārs. Bet toties tas veģetārais bij pašgatavots un izcili garšīgi. Pavilka nostaļģija uz veģetetārieša/vegāna laiku. Turklāt paēdināju vienu izsalkušu zvēriņu, kurš acīmredzami kļuva laimīgs pēc tam. Summa - good.
Tātad šovakar vakariņās tikai vīns. :))
Vsp man jau sāk nagi niezēt paspamot par vīnu. Piemēram, pēdējā ērkšķodziņa. Ērkšķodziņa tāpēc, ka dikti, dikti pēc ēkšķogām. Ļoti.
Uzzināju šo to un ļoti, ļoti saskumu par Čomski. :((( Mana mīļvieta! Un tur ir ļoti labs (tiešām ļoti, ļoti labs) dzērienu piedāvājums kombinējumā ar draudzīgām cenām un brīvu atmosfēru, un jauku interjeru*!
*Un visi kas saka savādāk, neko nesaprot. :P Tas nav nedabeigts. Tas ir protests eiroremontiem un glancei! (tikko izdomāju šo hipsteīgo frāzi, jO! :D)
|
June 8th, 2013
nata13
 | 12:55 am - Peace
4 gadi. Vēlme pierādīt sev, ka spēju vairāk, spēju labāk un ka vispār spēju kaut ko. Atceros domu - šis ir kaut kas, kur es spēju izpausties, kur varu būt kas vairāk par vidusmēru. Ne jau viegli tas nākas, ne bez upuriem un tomēr. Tomēr arī šodien šī vēlme - augt, varēt vairāk, zināt vairāk un būt kaut kam vairāk, nav rimusi un labi, ka tā. Ak, un vēl tik daudz priekšā!
Current Mood: calm
Current Music: Damien Rice - The Blower's Daughter
|
June 6th, 2013
piedzimusi
 | 04:15 pm - Atkal
Bet ja nu es ESMU ļauna. Vai ļaunīga. Vai arī pārāk spēcīga, pārāk kaislīga, pārāk neieinteresēta citos cilvēkos. Ar vēlmi izpausties. Sagraut. Es mēdzu tāda būt. Un ja nu tā esmu Es? Ja tā būtu, vai es tiešām gribētu to zināt? Jā! Bet vai es spētu ar to sadzīvot? Hmm... man liekas, ka ne pārāk. Un kas es esmu? Un kāda es esmu?
Varbūt tas ir šīs pasaules/dzīves svētība un lāsts. Tas, ka nav iespējams nodalīt, kas labs, kas slikts, kas balts, kas melns. Un nav iespējams uzzināt.
|
piedzimusi
| 08:17 am - Pēdējā laikā gribas lamāties. Te dažus tādus izteicienus nodzēsu.
Man sapūta ausi. Šorīt pamodos ar sāpošu/aizkritušu/sāpošu ausi. :( Nē nu!!! Jau nav normāli, ka es vēl no iesnām un klepus neesmu tikusi vaļā līdz galam (jau otrā nedēļa iet!!), bet ausis vēl... jēziņ!
Simboliskā nozīme, protams, saistīta ar dzirdi, dzirdēšanu. Un man pat samērā viegli aust doma, ko tad es nedzirdu. No augšas, no iekšām. Dzirdēt dzirdu, bet negribu dzirdēt. Čujs ir, bet es visu laiku atlieku šo domu. Jo man vienkārši sakot negribas to darīt. Un iemesli ir visi "nepareizie". Spītība, bailes, ignorance, ievainojamība, nepareizi pagātnes novērojumi, nepareizi secinājumi par to kā dzīvē notiek. Jā, un vēl man ir bailes uzņemties atbildību.
Es jau vakar (pa citu tēmu mazliet) gribēju sev atgādināt šo citātu:
Our deepest fear is not that we are inadequate. Our deepest fear is that we are powerful beyond measure. It is our light, not our darkness that most frightens us.' We ask ourselves, Who am I to be brilliant, gorgeous, talented, and fabulous? Actually, who are you not to be? You are a child of God. Your playing small does not serve the world. There is nothing enlightened about shrinking so that other people will not feel insecure around you. We are all meant to shine, as children do. We were born to make manifest the glory of God that is within us. It is not just in some of us; it is in everyone and as we let our own light shine, we unconsciously give others permission to do the same. As we are liberated from our own fear, our presence automatically liberates others.
|
|
|
