|
|
|
Novembris 8., 2002
16:15 - Krāpšana
Kad es pirmo reizi pārgulēju ar sievieti, es ilgi nevarēju skatīties acīs savai rokai.
Garastāvoklis:: Nostaļģisks
Mūzika: Rammstein - Laichzeit
|
13:29 - Par aizgājēiem tik labu vai neko...
Sēru ceremonija. No morga iznes zārku. Nelaiķa tuvinieki. Bēdu salauzti. Sarkanām acīm, sasinātiem sejas vaibstiem.
Morga darbinieks, iejūtīgs cilvēks. Viņš grib uzmundrināt bēdātājus. Pienācis pie visbēdīgākas sievietes viņš sakai viņai ausī: "Neskumstiet. Jūsu aizgājējs bija visgaršigākais un vismīkstākais no visiem maniem klientiem. Un smirdēja arī vismazāk." - "????" - "Ne ne, nekas, es tikai gribēju, lai jums ir vismaz kāds prieciņš šai gtūtajā brīdī"
Par ko te es. Da tā.
Rutku Tēvs mūs atstāja. Par iemesliem tika runāts daudz un dažādi. Nafing man to te uzskaitīt.
Pietiekami skaidriem tiem jābūt.
Kā tas varētu skart mūs (nesiet naivi - ne reizi vien esam domājuši par savu nākotni saistībā ar šo projektu). Ja viņs protams pastāvēs... gy gy, skat iepriekšējo ierakstu :)
Katrs cilvēks reiz paaugas, nolemj priekš sevis, ka tas viņam vairs nav vajadzīgs, šis tas kļūst nepieņemams. Whatever.
Dzīvosim - redzēsim.
Šovs turpinās...
Na vynos tela - vstaķ!!!
PS Es kaut kā neko labu par viņu neesmu pateicis. Nez ... kaut kā tā sanāca. Pareizāk sakot nesanāca... Nu nekas... gan jau... pie alus kausa...
|
13:21 - Some shit, vai paranoja valda...
Šodien pārsteigumu sagādāja man Dienas pielikums Izklaide.
Izrādās kāds no veseliem cilvēkiem tomēr uzgāja mūsu ļortāliņu (© Humānists) un uzskribelēja tur recenziju.
Nu nez nez.. reklāma, protams, laba, bet sekas var būt neparedzamas. Tas, ka hostu daudzums jau no rīta bija pārsniedzis pusdienlaika normu, tas ir pozitīvi, bet štrunts ar to.
Baidos no "sociāli aktīva sabiedrības slāņa". Tādiem cilvēkiem ir ierasta parādība piedalīdies sabiedrības dzīvē un iekārtošanā jebkādā veidā, kurš nav viņiem pārāk apgrūtinošs. Tādi parasti zvana uz policiju, kad dzird aiz sienas mūziku pēc vienpadsmitiem vakarā. Rājas rindās un aizvainoti nikni šņāc uz konduktoriem sabiedriskajā transportā.
Nebaidos izteikt minējumu, ka aptuveni tādas pašas kategorijas cilvēks lika galu savulaik kulta portālam www.loceklis.lv.
Hostu daudzums pieaug, bet reakcijas no šiem cilvēkiem es neredzu. Mana saasinātā paranoja čukst man ausī un rāda acīm baisas bildes. Viņi neraksta neko atsauksmēs jo viena roka aizņemta ar telefona klausuli, otra ar numura sastādīšanu. Kurp viņi zvana? Da jebkur, kur ir spēks un vara izbeigt šo bezpiģelu.
Jo tas taču nav pieņemami. Cilvēks izlasīja pirmo, kas pagadījās... tb kāda Tīrītāja darbu or something like that un jau viss - šis ir jāiznīdē. Bet man nav jāļaujas emocijām.
Acu priekšā stāv pavisam paranoidāla bilde - es ar diskā iecepinātu bakupu pie krūtīm piespiestu mūku no policistiem. Nodevīgā lode aptur manu asinsriti un pārtrauc elektrības impulsus smadzenēs, aprauj dzīvību un gaišus plānus.
Vēlāk pūlis izņirgājas pār manu sakropļoto līķi, kurš piesiets kautkur Rīgas centrā, publiskajā vietā. Teiksim pie McDonalda. Kur no mugurpuses jau piezogas raitais darbinieks ar nazi un tēmējas uz manu trekno filejas daļu.
Nekas. Gan jau pārdzīvosim.
Kaut gan nelabas pārdomas arīdzan izraisa fakts, ka loceklis.lv arī tika aizvērts novembrī, vai kautkur ap to laiku.
Mieru, tikai mieru...
So long...
Garastāvoklis:: nemierīgs
Mūzika: Rammstein - Bueck Dich
|
Novembris 7., 2002
19:58 - Par viedokļiem
Zb, ka saka par kautko "suuds, blja... nahuj sho suudu".
Lai liek pie katra šāda posta vārdu "manuprāt".
Gribas aizbāzt viņiem ar šo vārdu muti un vispār visus caurumus. Lai nesmird.
Mūzika: Rammstein - Bueck Dich
|
Novembris 6., 2002
22:36 - Par SvētMeža produkciju
Jāiemācās beidzot pareizi skatīties holivudas filmas. Besī, kad saņem no filmas beigās galīgi ne to, ko biji iecerējis.
Imho jātur prātā vienmēr visu štampu un klišeju kolekcija. Un katra aina jāsalīdzina ar to datubāzīti.
Tad filmas varētu nodaīt vairākās kategorijās.
Pirmā - es skatos un bez īpašas piepūles redzu visu bullšitu, ko manī lej no ekrāna.
Otrā - filma aizrauj tā, ka skatos ne par ko nedomājot un viegli aizmirstas, vai arī vēlāk nedaudz paprātojot sāc neglābjami grimt klišeju izfiltrēšanā
Trešā - filma aizrauj un arī vēlāk nevaru atrast neko, kam piesieties, bet aizmirstas tik pat ātri kā otrā tipa filmas
Ceturtā (mana mīļākā) - pēcgarša kā pēc nedēļu nemazgātas pežas... fu, slikts salīdzinājums... nu, īsāk sakot, laba pēcgarša. Klišeju nav kā parādības, un slimniekam novērojami visi laba garastāvokļa simptomi.
Nezkāpēc pēdējā laikā āmīši sāk ražot neciešamu širpotrebu, kuru bez kuņģa sulas piegaršas mutē nemaz nevar skatīties. Ir protams labs veids, kā tikt tam pāri. Aizeju pie drauga, kopā aizlējam mūli un rēcam par filmas scenāriju un aktieru šķobīšanos mēģinot izskatīties minimāli stulbi uz kopējā pelēkā fona. Tad bauda no noskatīšānās ir gandrīz pielīdzināma labai filmai.
Arī pēcgarša ir. Bet no rīta. Un vairāk tiešām atgādina nemazgātu pežu.
Noskatījos vakar Bad Company. Spiegu filma. Uz Krisu Roku bez ņirgām dažreiz skatīties nevar. Vērojot sera Hopkinsa spēli arī nākas pasmīnēt, jo ar tādu nopietnību daži labi sevi cienošie aktieri spēlē tikai komēdijās.
Visā visumā bija laikam iecera sataisīt nopietnu blokbasteru. Sanāca - ne gaļa ne zivs, ne vista ne sieviete.
Shame.
PS Šodien jānoskatās kautkas ievērības cienīgs.
|
18:52 - New feature coming ... cuming... vai kā tur bija :)
Sadomāju sataisīt thread like izskatu MP rakstu komentāriem. Tā pat intereses pēc. Sataisīju itkā. Tiku nodrisināts par to, ka trash fīča. Tb nahuj nevajadzīga. Ehhh... vot tā, ka [šņukstot] labu vēlot dabū bietē... Gy...
Nu nekas... līdzināšos cietnim [vemjot] ar viņa divu veidu komentāru sistēmu. Pastatīšu vienu no kā defaulto un otru kā opcionālo. Tb - kā katram patīk - tā lai lieto.
Trediem pietaisīšu fīču, lai rāda jaunus komentārus, jo nebūs visi pēc kārtas.
Problēmu ar pārāk lielu atbižu skaitu risināšu ar trulu offseta nemainīgumu pēc zināmas robežas.
Hvz, kā sanāk. Kruķīju kukijus taga visās pusēs.
Nez kā lai optimālāk uztaisīt.
Vispār jāliek CVS uz mana servera.
|
Novembris 5., 2002
17:53 - Par patiesām jūtām...
Virsraksts - vemt gribas...
Esmu paranoiķis un sen jau ar to samierinājos. Labi pagaidām, ka apkārtējie nejūt šo postošo auru. Es teicu - pagaidām.
Ja jums nav paranojas vēl nenozīmē to, ka jums neviens nesko. Man neviens neseko, bet es tam neticu. Es atskatos, redzu, ka neviena nav, un neticu.
Txaaxaxaaa... vai nav nožēlojami? Ar baisu sasprindzinājumu nelaidu ārā smieklus, kad kāds cilvēks saka, ka ar mani ir patīkami sarunāties un ka to darīt ir vienkārši. Patīkama tendence - šādu cilvēku paliek arvien mazāk un mazāk.
Kas mani piebesī visvairāk tieši tagad? Tas, ka es neticu pat tuviem cilvēkiem. Es centīšos runāt bezpersoniski. Mani tas nevajadzētu raustīt, jo rakstu priekš sevis, bet inec ir pretīga lieta :-(
Kāpēc sievietes tā dara? Kāpēc viņas to saka? Kamdēļ? Kādus plānus viņas lolo? Kādiem mērķiem seko? Demoralizēt vīrieti? Pakļaut sev? Izsist no domu ritma? Ienākt viņa dzīvē un pārvērst to tādā plāksnē, lai viņš vairs nevarētu viņu palaist vaļā - dažādu domu un jūtu un apstākļu vadīts?
Saldi vārdi - kā medus ausīs. Aizlipina tās. Ieplūst smadzenēs un nolīdzina krunkas. Tās aizpilda medus vienā līmenī ar garozas gludo virsu. Un tu esi iekritis.
Lai turētos pie viņas. Lai barotu, lai apgādātu lai apmīļotu utt utml utjp... Un pašam izjūtot pseido laimes sajūtu.
Biju domāis izgāzt visu žulti, bet nesanāca. Labi, ar to pietiks arī.
Bullšits vispār.
Es negribu ticēt savai laimei.
PS Iešu ka es šodien uz improvizācijas teātri Četros baltos kreklos. Baigi patīk kā veči ņemas. Ar nostaļgiskām asarām atceros ākstu sevī. Kuru apslāpēja trula sabiedrība.
|
00:16 - Kur sīkie izlaidās... vāks!
Šovakar... pareizāk sakot vakar jau... gāju pa Līvu laukumu un pretī nāca sīko grupiņa...
Pats mazākais ar cigareti zobos... Urliski ģērbies (jaunā paaudze aug - congrats!)... paejot garām lepni izpūta dūmus man ... gribēju teikt feisā, bet reāli gan viņam sanāca ne augstāk par jostu.
Kāda sabiedrība - tādi arī bērni. Liekas, ka pilsēta ir viena liela pīpējošā prostitūta. Pelnu trauks. Un šādi te tīņi ir viņas bastardi. Cik labi, ka man palaimējās izaugt provincē.
Gribējās gan ierakstīt kautko depresīvu, biju pat iesācis, bet tā kā pa vidu sāku skatīties filmu, garīgais uzlabojās, saglabāju kā draftu, uzrakstīju šo te un taisos ar mierīgu sirdsapziņu turpināt skatīties filmu...
Bet tomēr aizgājušā noskaņojuma atskaņās (hvz, kas sanāca kalambūrs, vai vienkārši slikta stila atkārtojošās saknes) gribu atzīmēt, ka pirms neticēt cilvēkiem iemācies neticēt sev.
Jo pretējā gadījumā tava neticība nebūs profesionāla. Amatiera tāds... hobijs... "es tev neeticu"... Ahhahaa...
Garastāvoklis:: ne tik slikts kā gribētos
|
Novembris 4., 2002
17:57 - Being different gender
Dažreiz vispār es komentēšu te kādu no MP rakstiem.
Kāpēc es darīšu to šeit nevis saita komentāros vai guestā - neprasiet - pasūtīšhu dirst. Agresīvs es mēdzu dažreiz būt.
Tāda doma apmeklēja sakarā ar Being Aigars Savickis stāstu. Kā tad īsti ir ar tām dabiskām vajadzībām? A? Teiksim normalajā stāvoklī jūs paņemtu kāda džeka daiktu rokās? Nē? Es arī nē... Ar achtungu smird... [aizkadrā skaļie kliedzieni - be-ej pi-da-rof]
Un ja tu pēkšņi pārmiesojies cita cilvēka ķermenī. Ar savas pasaules uztveres un mentalitātes saglabāšanu? Kā tad mīzt? Ar pincetu? A ja pālī - tā jau līdz nopietnām traumām nav tālu.
Es jau nemaz nerunāju par gadījumu, ja pārmiesoties sievietē. Pie tādiem pašiem noteikumiem. Vai ļautos kādam tādam pašam smirdīgam un sviedraini siekalainam kretīnam (kāds arī dvēselē esat jūs) sevi pist? Gy gy... protams sagādāt sev vairākus orgasmus pēc kārtas ar roku vai milzīgu dildu - tas pats pa sevi saprotams - ļoti pat pieļaujami un pat apsveicami.
Shitty blowjob with swalloving... nē... after-anal blowjob.... vēēēē...
Grib kāda?
Piesakās!
Garastāvoklis:: viss laukā besī (melnā līnija)
Mūzika: Bobby McFerrin - 11 - marlove
|
17:37 - Pirmais ieraksts
Lūk, mīļie mani pervertuļi, pakatījos es, ka dažiem te maniem paziņām parādījās LJ akkounti. Kāpēc lai arī man neieviest kādu.
Jautājums retorisks, tāpēc es uz to atbildi negaidīju un nolēmu, ka tā būs.
Nezinu, cik bieži atjaunosies šī miskaste, jo pat manam bērniņam trūkst laika, kur nu šeit. Taču attaisnojums šai bezatbildīgai rīcībai varētu būt gaužām banāls, piedrāzts un neorigināls. Viss, ko es neuzskatīšu par MP postēšanas vērtu, tiks grūzts šeit.
Respektīvi visāds bullšits.
Ceru, ka šo te neviens nelasīs. Tāpēc man nebūs kauns griezt te savu dvēseli uz otru pusi, bet tai pat laikā likt visus entriju ar Public flagu. Jo tomēr katrs savās melnās dvēseles dzīlēs vēlas, lai ar viņu sajūsminās.
Spamot gribu vispār.
Atpisieties no manis un neskatities nosodoši!
Ar šo pirmo sviestu spamošanas sezona ir atklāta!
Garastāvoklis:: apathetic
Mūzika: Bobby McFerrin - 06 - ziggurat
|
|
|