|
|
|
Novembris 8., 2002
13:29 - Par aizgājēiem tik labu vai neko...
Sēru ceremonija. No morga iznes zārku. Nelaiķa tuvinieki. Bēdu salauzti. Sarkanām acīm, sasinātiem sejas vaibstiem.
Morga darbinieks, iejūtīgs cilvēks. Viņš grib uzmundrināt bēdātājus. Pienācis pie visbēdīgākas sievietes viņš sakai viņai ausī: "Neskumstiet. Jūsu aizgājējs bija visgaršigākais un vismīkstākais no visiem maniem klientiem. Un smirdēja arī vismazāk." - "????" - "Ne ne, nekas, es tikai gribēju, lai jums ir vismaz kāds prieciņš šai gtūtajā brīdī"
Par ko te es. Da tā.
Rutku Tēvs mūs atstāja. Par iemesliem tika runāts daudz un dažādi. Nafing man to te uzskaitīt.
Pietiekami skaidriem tiem jābūt.
Kā tas varētu skart mūs (nesiet naivi - ne reizi vien esam domājuši par savu nākotni saistībā ar šo projektu). Ja viņs protams pastāvēs... gy gy, skat iepriekšējo ierakstu :)
Katrs cilvēks reiz paaugas, nolemj priekš sevis, ka tas viņam vairs nav vajadzīgs, šis tas kļūst nepieņemams. Whatever.
Dzīvosim - redzēsim.
Šovs turpinās...
Na vynos tela - vstaķ!!!
PS Es kaut kā neko labu par viņu neesmu pateicis. Nez ... kaut kā tā sanāca. Pareizāk sakot nesanāca... Nu nekas... gan jau... pie alus kausa...
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
