My LiveJournal

kas ar mani ir???
kāpēc vienmēr man tā neiet...
pat tie, kuri mani piesaista sava intelekta pēc galu galā izrādās nederīgi...
gejs...KĀPĒC??????????????????????????????

Šodien izrādes laikā man galvā skanēja tāda sirreāla doma - ko gan mans vectēvs teiktu, ja to visu redzētu? Vai viņam patiktu? - nē?
visu nodzīvoto laiku esmu labi apzinājusies, ka tieši viņam man jāpateicas par mūzikas mīlestību, par fantastisko dzirdi un emocionālo pasauli, ko sajūtu ik reizi, kad atrodos uz skatuves...
un tad šī doma manī kļuva nedaudz ķecerīga - sāku apsvērt, kāda es būtu, ja viņš līdz pat šim brīdim būtu man blakus. Vai es būtu savādāka? vai mana dzīve iegrozītos savādāk? pieļauju, ka es daudz ātrāk aptvertu, cik daudz man nozīmē šī iespēja - dzīvot tik fantastiskā skaņu pasaulē... varbūt es būtu vēl flautiste? kas zina...
un es jūtu, ka, lai arī reālu atbalstu es nevaru iegūt, tomēr kaut kur dziļi sirdī viņš man ir un būs... cik gan dīvaini. lai arī mums bija tik maz iespēju būt kopā - viņš ir pats skaistākais, kas ar mani ir noticis. tā jau laikam ir ar tiem dvēseļu radiniekiem.

ai...pārāk skumji paliek...
izrāde bija skaista! viņam un man.

pašai neticās...bet es esmu stāvā sajūsmā par Konenas rakstītprasmi...tik inteliģenti, izglītojoši un tai pat laikā līdz bērnišķībai aizraujoši...var tikai mācīties! :)

ai ja....mēbeļpuikas...:)
Tu, cilvēks, skaties uz viņiem, klausies, ko Tev stāsta viņu dvēselītes...un visas nedienas n raizes aizmirstās! :)
Jauki ir jauki.

Tekila rullē!!!
Un boulings vēl vairāk!!!
no apakšas līdz augšai...
rīt pa vidu jātrāpa...:)))

kaut kāds ārprāts...kaucu kā mazs bērns...

Kāpēc gan ir tik perfekti cilvēki? un kāpēc gan atkal man tas jāredz un jāatcerās?
v.k.
tas bija parāk sen, lai vēl skartu...un tomēr atkal sāp..īslaicīgi... un tomēr.

man pazuda garšīgais šokolādes gabaliņš....errrr...

Kad mīla sāk dejot, nāve mulst...
Fantastika...
Kāpēc gan balets vienmēr tik dziļi aizķer manas dvēseles stīgas...
Spēlē tā, it kā to jau sen būtu darījis...tikai tā vieglītēm jāatkārto...

Mans žurnāliņš beidzot ir skaists un saskan ar mani pašu!
Ugunīgi aplausi! bučiņas pēc tam...:)

Latvija - Polija - Austrija - Vācija - Latvija.
:)))
nju galīgi piemirsu...atcerējos - atkal jauns spars ķerties klāt tiem klasiķiem un romanķiķiem...:)
vienu gan es nesaprotu - kāpēc tētis man uzdāvināja grāmatu itāļu valodas ātrai apgūšanai..:)

Kad debesis iekritīs jūrā...
kad cilvēki uzkāps pa kāpnēm...
kad visas siltākās jūtas būs aukstas kā ziemas uz Marsa...
kad jūra krāsosies zila...
kad Noass uzbūvēs plostu...
es ļoti vēlētos zināt, vai Tu būsi līdzās man?

Nebūtu tā dārgumiņa, es pat laikam apvainotos...nju kaut vai tāpēc, ka tā ir forši...:)

īpašas atlaides dzērienam Zaibis, ja pērk komplektā ar cigaretēm Prikiņ...:)))
vobšem sviests! :)))

Saproti?

es zinu!
es šorīt pamodos un sapratu!
Gribu to, kas jau pieder eovinai ...bet drīz...jau drīz es to iegūšu savā īpašumā! :)

visa ir par daudz...
par daudz.
nepacietība ir viena no manām sliktajām īpašībām.
kko nevaru sagaidīt. Nezini, ko?

Nu netika Emīls tajā Maskavas konservatorijā...
arī es nenoliku to eksāmenu...
bet nekas - varbūt tā vietā man tiks mazs enģelītis, kas sargās mani, kad pārlikšu.
buchas eovinai par visu!

chill mani shovakar mulsina...kā reiz, pirms pāris gadiem...:)

Meksikāņu seriāli mijās ar studenta ikdienu sesijas laikā...No sērijas - Antonijo nav tiesīgs to zināt...:)) un Haidns ar savu pozitīvismu...eh...:)
bet vismaz jautri!:)