May. 18th, 2006 | 02:51 am
From:: jolka
es esmu nāra zilām acīm...
izraugos dārgakmeni jūras dzelmē, mirkli paturu savās rokās, bet tad paiet mirklis - un jau manās acīs atmirdz cita pērle, vēl krāšņāka...
visnepastāvīgākais šajā pasaulē ir mans mīlošais acu skats - te Tu to jūti savā mugurā, bet, kad beidzot apgriezies - tas vairs nelūkojas uz Tevi!
Tavs smaids mani valdzina vēl joprojām, bet arī nārām ir savi likumi - nekad neiemīlēties tikai tāpēc, ka jūties vientuļa! vieglprātība nav manā dabā...
izraugos dārgakmeni jūras dzelmē, mirkli paturu savās rokās, bet tad paiet mirklis - un jau manās acīs atmirdz cita pērle, vēl krāšņāka...
visnepastāvīgākais šajā pasaulē ir mans mīlošais acu skats - te Tu to jūti savā mugurā, bet, kad beidzot apgriezies - tas vairs nelūkojas uz Tevi!
Tavs smaids mani valdzina vēl joprojām, bet arī nārām ir savi likumi - nekad neiemīlēties tikai tāpēc, ka jūties vientuļa! vieglprātība nav manā dabā...