(no subject)
Feb. 28th, 2005 | 10:12 pm
mood: nevār saprāst
beidzot tieku novērtēta..kā dziedātāja.
trīs gadus centos, atslābu, dusmojos, raudāju gan vilšanās, gan prieka asaras, no sirds mīlēju un turpinu mīlēt šo kolektīvu..
man iedeva solo!
tas gan grauj manus grandiozos plānus uz sestdienu, bet šoreiz nākas izvēlēties - vai būt klāt draugu slavas brīdī, atbalstīt un priecāties ar viņiem kopā no sirds (pa pusei jau nav jēgas), sabučot mazo, mīļo viņas vārdiņdienā un sadzert pa rihtīgam (pa pusei jau nav jēgas), vai darīt kaut ko savas dzīves, karjeras un nākotnes labā (pa pusei jau nav jēgas).
par atbildi vēl neesmu pārliecināta.. pazīstot sevi, centīšos to visu apvienot.. tas noteikti nav labākais variants, jo pohaina un neizgulējusies soliste ne s..da neder, redzēs, redzēs...:)
bet man prieks..:)
trīs gadus centos, atslābu, dusmojos, raudāju gan vilšanās, gan prieka asaras, no sirds mīlēju un turpinu mīlēt šo kolektīvu..
man iedeva solo!
tas gan grauj manus grandiozos plānus uz sestdienu, bet šoreiz nākas izvēlēties - vai būt klāt draugu slavas brīdī, atbalstīt un priecāties ar viņiem kopā no sirds (pa pusei jau nav jēgas), sabučot mazo, mīļo viņas vārdiņdienā un sadzert pa rihtīgam (pa pusei jau nav jēgas), vai darīt kaut ko savas dzīves, karjeras un nākotnes labā (pa pusei jau nav jēgas).
par atbildi vēl neesmu pārliecināta.. pazīstot sevi, centīšos to visu apvienot.. tas noteikti nav labākais variants, jo pohaina un neizgulējusies soliste ne s..da neder, redzēs, redzēs...:)
bet man prieks..:)