5. Septembris 2023

• kognitīvā disonanse
• 5.9.23 07:01
• lēns rīts. dzēru kafiju uz terases/balkona trepītēm un skatījos, kā debesis sārtojas. saule lec 7:02.
  
  jūtos nogurusi, vakar pirmdienai neraksturīgi daudz darāmā sakrita uz galda. šodien sola 32 grādus. vienīgais glābiņš, ka naktis aukstas. Pie Mazuļa nakšņo draudzene. Patrikam kāju izoperēja, vakarā uzrakstīja, ka pamodies, atsūtīja bildi no slimnīcas. patiesībā bildes no slimnīcas, kāju un pīli, par ko pats sapriecājies. novēlēju labu nakti un drīzu veseļošanos. ja atcerās, kā pērn ap šādu laiku gribēju viņam galvu noraut un otrādi uzspraust (jā, esmu hormonāla būtne), mēs abi esam tikuši tālu.
  
  šodien budžeta sanāksme, tur gan nekā jauna nav ko teikt, izņemot, nauda beigusies. un tā kopš marta. patiešām, mūsu kantorim nav naudas, skrabina un purina visas pagultes. nepieņem darbā cilvēkus. griež nost projektus. no darba "nauda izbeigusies" man nupat neiroze sāksies, ka visur citur arī beigusies, bet tā galīgi nav tiesa. pašai man visam pietiek, visa kā gana.
  
  a propus, par visam pietiek, nopirku četras pidžamas un pa māju vazājamo, nevis sportošanai domātu treniņtērpu ziemai, lai kājiņas siltas un var kā praķīti uzmest aukstos rītos. saskaitīju, ka mēnesī 720 stundas, no kurām pa un ap gultu pavadu ap 300 (ieskaitot rīta bumbulēšanu, vakara lasīšanu, rīta kafijas dzeršanu un tādas lietas), un šādi jūtos morāli attaisnojusi savu izšķērdību, jo taču naudas nav un tā.
  Tags: ikdiena
• 0 rakstair doma