28. Decembris 2018

• 28.12.18 19:26
• vakardiena nebija pārāk lieliska, no rīta peldējāmies, manas pirms brauciena gatavošanās aukstās ikrīta dušas palīdz, okeānā cilpoju palēkdamās un acis nemirkšķinot, reizēm esmu peldus vēl pirms A. sākusi peldēt (un tas ir, kā iet, tā peld). peldēšanas brilles sālsūdenī gan būšu sabojājusi (bet tas nekas). ļoti priecājos (praktiskā latviete), ka paņēmu līdzi veco un mazliet applukušo peldkostīmu - jauno būtu žēl pietriept ar melnajām smiltīm un izkodināt ar sāli un zivtiņu ķeršana ir brīnišķīga, lieliska nodarbošanās, un var ķert zivtiņas visā iedzimtajā taupīgumā, nebojājot glīto kostīmu, kurš visu pareizi ievelk un tamlīdzīgi - mēs ar A. vēl nevienu neesam noķērušas (bez makšķeres, protams).
  
  nu, jā, tātad vakarrīt peldējāmies okeānā un pēcpusdienā braucām uz salas ziemeļiem, bet ceļš uz virsotni, kuru meklējām, bija slēgts. šodien no rīta peldējāmies, pēcpusdienā beidzot aizgājām līdz barranco del infierno. sāp kājas, un ir laba padarīta darba sajūta.
  kas vēl, abi ar T. skatījāmies saulrietu šovakar un es sapratu, ka nevaru atcerēties visus mūsu šī gada braucienos - bija daudz, bet kad bija, kur bija, jau aizmirsu. Milānas braucienu Lieldienas brīvdienās atceros. Aprīlī, augustā un decembra sākumā biju Latvijā. Novembrī Marabejā (Marabella), bet bija taču vēl - vai arī nebija.
  
  vēl joprojām cīnos ar preterito indefinido.
  Tags: spāņu
• 0 rakstair doma