30. Marts 2017

• 30.3.17 07:04
• patiecības:
  piektdiena brīva,
  izbaudu brīdi, kad neesmu izsalkusi, tikko paēdu brokastis (šis ir par godu jaunajai diētai, bez miltiem, bez cukura un ar trim striktām ēdienreizēm, neko pa vidu),
  pavasaris,
  kleita, beidzot šodien uzvilkšu pirmo reizi.
  
  no citām lietām, esot atnācis paziņojums no apdrošinātājiem, kurā rakstīts, ka es esot bijusi vainīga, nu, neko citu arī negaidīju, bet tas man netraucē nodoties sevis žēlošanai, ak es mazais nabadziņš, kuram visi dara pāri, īpaši kretīns, kurš tukšas ielas vidū dažus metrus no zaļās gaismas strauji bremzē, un garā ķēdītē pavelkas visas citas situācijas, kurās man, mīļam piena kunkulītim, visi (kāds) ir nodarījuši pāri. un otra balstiņa, kura saka, stulbā zoss, ko gan citu tu gaidīji, tu pati esi tāda un šitāda, tāpēc tev arī tā un šitā. noglaudīju sev galvu un nospriedu, ka esmu pietiekami veca, lai sevi pažēlotu. pai, jojo, mīļais piena kunkulīti, un, pai, stulbais kritiķi, mamm, tas ir, es tevi arī mīlu, būs labi.
  
  ā, un man ir jauna, superīsa frizūra. nevaru saprast, vai man piestāv vai nē. it kā patīk, it kā nē. pazaudēju savu frizieri un visi pārējie ir mokas. A. un T. saka, ka izskatos pēc puikas.
  Tags: pateicības, ēšana
• 0 rakstair doma

• 30.3.17 07:24
• es nesaprotu, kāpēc tieši tad, kad sezonas mainās, es jūtos kā nelaimes čupa. pilnīga, galīga, nekam nederīga nelaimes čupa. un tā ir gandrīz vienmēr, īpaši pavasaros. rudeņos vismaz skaidrs, nebūs saules un gaismas un morāli jānobriest ziemai un tumsai un tā un tā, pietiekams iemesls justies nelaimīgai, bet kāpēc es jūtos nelaimīga pavasaros, es nezinu. patiešām nezinu.
• 4 rakstair doma

• 30.3.17 07:29
• ja es nesaņemšos iet augšā skūt kājām spalvas, uz darbu būs jāiet biksēs. vai arī kleitā un ar spalvainām kājām.
• 1 rakstair doma

• 30.3.17 18:45
• vasara. 22 grādi
• 2 rakstair doma