12. Decembris 2016
- 12.12.16 15:33
- paņēmu pēcpusdienu brīvu, tas ir šodienas augstais punkts.
no rīta aizgulējāmies.
nedēļas nogale pagāja pa lidostām un spēlējot galda spēles. ome ir klāt, bet slima, jāmīļo un jāžēlo, visu nakti klīda kā holandietis (vārīja tēju un gāja uz tualeti). ar visu to diezgan gulēju, aizmigu vēl. tāda sajūta, ka nekad mūžā neatgulēšos. tagad arī labprāt līstu gultā gulēt vēl, bet nevaru, drīz jāiet pēc Agneses uz skolu.
un vēl, man liekas, man beidzot ir izdevies piedot. es īstenībā priecājos, ka man ir izdevies piedot, tas ir tāds elles darbs tikt līdz tam, ka otru cilvēku nemēģina ne pārtaisīt, ne ar viņu manipulēt. ne nu, taisnības labad jāteic, ka man nebija nekāda pamatota iemesla ienīst. jūtos kā staļļus izmēzusi. jocīgi, ka ar šo kopā arī attiecības ar mammu uzlabojušās. patiesībā jau nav jocīgi, likumsakarīgi, jo visa jezga manā galvā vienmēr ir grozījusies par un ap pamešanu un nevērtīgumu. un mana identitāte ap mīļo piena kunkulīti, kuru nevienam nevajag. - 3 rakstair doma
- 12.12.16 15:46
- pateicības: piedošana,ome, mamma un visi citi mīļie radiņi,vesels bērns un cieši mīlēts laulāts draugs, kurš veiksmīgi nolēcis no vulkāna,mūsu eklektiskā egle. uztaisījām jaukas apelsīnu mantiņas, apmēram tādas (ēdamas).
tikai manējās ir glītākas, nāksies jums man ticēt uz vārda (izkaltē krāsnī, es kaltēju uz 80 grādiem)grāmatas, grāmatas vienmēr ir labi.un vispārējā apmierinātība ar dzīvi. - 5 rakstair doma