7. Novembris 2016

• 7.11.16 07:28
• kamēr vēl atceros - vakar abas ar Agnesi redzējām, kā visa ezera virsma paceļas augšā (un visas koku galotnes paceļas augšā), skats fascinējošs, balti putni un melni putni krēslā virs ezera -
  omīte aizbrauca mājās - no vienas puses žēl, no otras, māja beidzot pašiem,
  karsta kafija un karsts kakao (šokolāde tas ir), sevišķi tādā suņa laikā, kad vējš pūš dvēseli ārā (vakar pūta), un mēs abas, kamēr T. pa lidostu, iemukām kafejnīcā,
  Agnese vakar izlasīja grāmatu no vāka līdz vākam un, jāteic, es lepojos. tiesa, grāmata bija angļu valodā, latviski viņa lasa lēnāk,
  drošība.
  Tags: pateicības
• 0 rakstair doma

• Max & Inese
• 7.11.16 07:34
• kā tādi bērni pie kāzu ierakstiem - happy endings - nope, kāzas ir tikai beginning, un not necessarily happy. cik happy, no labās gribas ir atkarīgs, jo turpmāk jāsadzīvo ne tikai ar saviem putniem galvā, bet arī ar otra. putni galvā pēc kāzām nepazūd, bet priecīgi vairojas.
• 2 rakstair doma