putni galvā - 31. Oktobris 2016

31. Oktobris 2016

31.10.16 04:28
šonakt pamodos, jo klāt pieriktējies kāds, kuram deviņi gadi un kurš par daudz satraucies, un knosās, un grozās, kuram par karstu, par aukstu, sega par cietu, spilvens spiež, aiz sienas kaut kas šalc un odi dīc - ārā tak nedzīsi, ne? beidzot aizmiga. es arī padzēru nomierinošu tējiņu un iešu atpakaļ gulēt.
0 raksta ir doma

man ari velni un maukas
31.10.16 17:33
dooh - piezvaniju mammai, labak nebutu zvanijusi, pateicu, ka negribu braukt uz Latviju (pie vinas), melots jau nebija, bet mamma apvainojas - nezeligi no manas puses sanaca. godigi, bet nezeligi. velns, kas tas ar mani ir -
5 raksta ir doma

ignoreju divus ubagus, gandriz nobraucu kajamgajeju un pateicu mammai patiesibu
31.10.16 17:36
lidzjutibas gals, piekeru, ka man vienalga, ka citi cies, agrak pardzivoju un jutos neveikli, ka man paveicies, ka man ir, bet otram nav, un pat diezgan biezi butu kaut ko iemetusi vai metusies palidzet un glabt, bet tagad, pat tad, ja man prasa acis skatoties, mierigi skatos preti un ne mirkli nejutos vainiga, atbildiga vai vispar kaut kada veida iesaistita, es saprotu, ka vinam nav, bet man ir, un es pat zinu, ka tas, ka man ir, nav mans nopelns, ka man vienkarsi ir paveicies, bet es nejutos par to vainiga. man vienalga -

a, un kajamgajejai, kura izleca masinas prieksa ta, ka novilku uz ielas stripas, un sasutusi zestikuleja, ka man skatities vajagot, es mierigi paradiju viena pirksta kombinaciju. vinai, protams, taisniba, ja es vinai butu uzbraukusi, butu vainiga, bet vina sa ka ta ir mulke, jo vina butu beigta vai sakroplota, kamer es tikai cietuma. kungs, kas cilpoja aiz vinas neviltoti sasuta par manu bezkaunibu - bet man tas rupjais zests paspruka neplanojot - heh, tagad bus vien jasadzivo ar savu rupjas matites identitati, nemaz nezinaju, ka man ari tada ir -
6 raksta ir doma