23. Oktobris 2016

• 23.10.16 08:02
• šonakt sapnī vienlaikus jutos skaista un un neglīta. tas bija jocīgs sapnis, gaišā kleitā līdz celim stāvēju krustojumā, kur katru rītu stāvu sastrēgumā, lai apbrauktu vēl lielāku sastrēgumu, un kur rumāņu ubags iekasē naudu no stāvošajām mašīnām. tikai šoreiz ceļa malā stāvēju es. bija labi, gaiši, man bija gari mati un mašīnas apstājās pie sarkanās gaismas un brauca garām pie zaļās gaismas un viss bja tā, kā jābūt, kamēr piepeši es sakautrējos par saviem ceļgaliem. ļoti tiešs sapnis, vai ziniet. sapnī man bija veci un neglīti ceļgali.
  
  freids laikam teiktu, ka dzīve paiet.
• 0 rakstair doma

• 23.10.16 08:10
• aizvakar paspēju māju pamatīgi sakārtot un drēbes bērnam nākamajai nedēļai samazgāt. naktī sākās migrēna, braucot uz lidostu, pie stūres apraudājos, likās, visa kā par daudz. gribējās vemt. atlidojām, lija. viss lidlauks bija viena vienīga peļķe, iekāpu ar saviem vasaras loferiem un pie pirmā soļa tiku pie slapjām kājām. +13 grādu un ļoti silta gaisma. nonomājām mašīnu, pārbraucām uz Barselonu, neatceros, virs simts kilometriem, T bija pie stūres. lietū un miglā neko apkārt daudz neredzēja, bet to, ko redzējām, tas bija skaists. nekur nebiju iepriekš redzējusi tik sarkanu zemi. un mandarīnu birzis.
  atbraucām uz viesīcu, pagulēju un pēcpusdienā gājām pastaigāties. aiztaigājām līdz Sagrada (svētās ģimenes) baznīcai Sant Pau hospitālim. pārsteidzoši, ka kāds to visu ne tikai iecerēja, bet atrada arī pietiekami daudzus citus trakos, lai uzbūvētu - un sagrada baznīcu ir vērts apskatīt dabā - pirmdien ieiesim iekštelpās. un ir skaidrs, no kurienes dali aug kājas - vai vismaz, rodas ilūzija, ka ir skaidrs, no kurienes dali aug kājas. bet, jā, pārsteidzoši. sapratu, ka daudz zinu par dažādajiem tā laika novirzieniem, šo to zinu par dadaistiem, šo to par abstrakcionistiem, šo to par sirreālistiem, bet tā, kopumā par art nouveau, par jauno mākslu, tā laika pamatvirzienu - maz, patiešām, maz.
  Mājās cilpojot pasēdējām vienā krodziņā, otrā krodziņā, paēdām paeļju un likāmies gultā. Sen nebijām tik daudz runājuši, faktiski visu dienu to vien darījām, izņemot, kamēr es gulēju. par visu ko, nākotnes vīzijām un plāniem un citām būtiskām lietām. pēc saulrieta vakars bija stipri līdzīgs tam, ko atceros no Lisabonas, tumšs, silts, cilvēki ielas vidū, bērni spēlējas kafejnīcās, omulīgi, draudzīgi - citādāk. Tai barselonas daļai, kur vakar pastaigājāmies, ļoti jauki simetriskas ielas un plaši, noapaļoti krustojumi. daudz gaismas ielās.
• 0 rakstair doma

• 23.10.16 08:57
• programma no manas puses, modernās mākslas muzejs, dali teātris, skati un, varbūt, vakarā, pikaso muzejs. T. guļ, tāpēc pagaidām viņam balstiesību nav.
  
  viens no 39% neatrisināto konfliktu manā laulībā ceļas no fakta, ka T. ir trausls miegs un viņam patīk ilgi gulēt. mani tas taisa traku. jo man ir trausls miegs un es mostos ļoti agri. ap laiku, kad T. izlien no gultas un gatavojas pirmajai kafijas tasei, es jau esmu gatava pagulēt pusdienaslaiku. ir periodi, kad man izdodas gluži labi ar šo visu sadzīvot, bet citreiz tas tā bojā omu - mind you, trauslais miegs nozīmē, ka dušā iet, kamēr otrs guļ, nevar, uz tualeti iet nevar un tā tālāk un tā joprojām -
  
  upd. mēs esam idioti, dali teatri vajadzeja skatīt vakar. nu, nekas, atlidos citreiz
• 1 rakstair doma