4. Oktobris 2016

• 4.10.16 07:48
• pateicības:
  var uzvilkt kurpes (vakar norīvēju kāju),
  mācības, šodien būs relatīvi viegla diena,
  liekas, atradu risinājumu darba (tehniskai) problēmai, gar kuru maļos jau divas nedēļas,
  vakar sagludināju veļas kaudzi (kas ir labi, ģērbšanās ir veikla),
  uztaisīju priekšlikumus vienai huiņai, kura patiešām ir huiņa, bet traucē man dzīvot,
  vienas kleitas atbrauca, gaidu vēl divas pakas, esmu priecīga.
  Tags: pateicības
• 0 rakstair doma

• sastrēgumi
• 4.10.16 22:23
• līdz mājāsbraukšanai bija lieliska diena, daudz padarīju. vakarā, vēl neuzbraukušai uz šūmaņa laukauma, degungalā aizbloķēja ielu uz nobrauktuvi tunelī - iebrauca policijas kolonna un nobloķēja. go, figure, šūmaņa aplis zibenīgi sastrēga, tāpat visas nobraucošās ielas pilnīgi visos virzienos, mēģināju noraut pa sānieliņu, to, izrādās, fundamentāli pārrakuši, visa iela aiztaisīta, nācās braukt/stāvēt daudz lielāku līkumu kopā ar visiem nelaimes brāļiem / māsām. piestāju pie veikala, tur arī nesaprotams sastrēgums - klusībā lādēdamās, kāpēc, ak, kāpēc es nepaņēmu grozu, ar cepto vistu, kilogramu melnajām vīnogām, biloģisko maizi, zemesriekstu sviestu un uz rokas uzkārto rokassomu iestrēgu rindā. līdz kāpēc, ak, kāpēc es nekad neizkrāmēju savu popinsas somu, kurā trūkst tikai lidojošā paklāja, netiku. mājās braucot dabūju strauji sist pa bremzēm un izgāzu vistu mašīnā, labi vēl, ka uz gumijas paklājiņa. labi vēl, ka mašīna vesela.
  
  no jaukās puses, pusdienslaikā dabūju paku ar kleitām, visas der, bet vienu vai divas sūtīšu atpakaļ - viena, visbiezākā, ne pārāk glīti izskatās, divas līdzīgas nezinu, vai jēga paturēt - varbūt ka ir, varbūt, ka nav, vēl domāju.
• 2 rakstair doma