19. Septembris 2016

• 19.9.16 10:11
• sonedel gavenis. man kaut kadas nesaprotamas sapes un iekausumi, pastresosu rumpiti, lai saspringst un salabojas. un galvas del ari vajag, esmu kaut ka baigi iesedusies viena riebiga sajuta paribe, smagi, gruti, negribas just -
  
  vakar pastaigajam. sanaca smieklins, kad T. mani panema pie rokas, pietuvojamies sirmajiem parisiem, kuri draudzigi sadevusies rokas - bet driz pec tam sastridejamies un talak plajam dzivi zestikulejot un izsakoties paceltas balsis - viss ar mums ir kartiba.
  
  pateicibas
  kafija no ritiem,
  berns (smuks, gudrs un visadi citadi pilnigi lielisks),
  vakardienas pastaiga,
  bluze,
  nav karsts/ vingrosana.
• 0 rakstair doma

• 19.9.16 10:17
• sena pazina mani piekera krasojamies pie stures. manuprat loti praktiski, vismaz nav jastreso gaidot sastregumos. bet, nu, ja, pec mana gimja stavokla ierodoties darba var pateikt, cik raita satiksme bijusi. jo tuvak dabai, jo mazaks pie stures pavaditais laiks. sorit atbraucu gluzi atri -
• 0 rakstair doma