24. Aprīlis 2016

• 24.4.16 07:20
• rīts, dzeru kafiju. miegs nāk, bet gultā līst vairs nav jēgas. dūc dators. tāda sajūta, kā zem ūdens. tik daudz iespēju, ko iesākt ar šodienu, vismaz ar nākamo pusotru stundu, ka jūtos kā paralizēta no visām kopā un no katras atsevišķi. tas ir, es varētu ieiet dušā, uzrakstīt tās rīta lapas, par kurām visu laiku čīkstu, ka vajadzētu atsākt, palaist veļas žāvētāju (līst), varbūt pat paspētu salocīt gludināšanai izžāvētos palagus, un virspalagus, pirms ārā no mājas, uzcept pankūkas, drīz Agnese celsies un šodien diena bez datoriem -
  
  oh, shit, šodien diena bez datoriem -
  
  un vēl es varētu uztaisīt otru kafiju un nedarīt neko no visa augstāksarakstītā. bet tagad gan, viss viss, citādi es te sēžu un krāpjos.
• 4 rakstair doma