27. Marts 2016

• brīvdienas
• 27.3.16 15:57
• brīvdienu brauciens ir pilnīgi, absolūti un maģiski brīnišķīgs. Mazulis varētu čīkstēt mazāk, bet tie arī visi iebildumi. 24.braucot uz šarleruā lidostu dabūjām kādu pusstundu nosēdēt sastrēgumā gaidot uz militarizētu mašīnu pārbaudes posteni. Visa izpletņa nodošana un drošības pārbaude toties zibenīga, nekad tik veikli nebijām tikuši cauri visām iereģistrēšanās un drošības formalitātēm. pirmās dienas Atēnās bija burvīgas, siltas, pavasaris, astoņpadsmit - divdesmit grādu. Ielidojām zaļajā ceturtdienā. Piektdien, neatkarības dienai par godu bija parāde, cetrutdien grieķi dzina uz galvaspilsētu kara tehniku, tāpēc ar auto no lidostas braucām ilgi un skatījāmies, kā saule riet aiz kalniem. sen (kopš Zaļā raga, boa vistas) nebiju sagaidījusi saulrietu - man jau nebija jāstūrē, varēju izbaudīt. pateicoties Lielajai Piektdienai un valsts svētkiem Akropole bija slēgta, kalns bija pavisam tukšs. Klīdām pa birzēm un pakalniem un vecpilsētu. Spēlējām tūristus, sēdējām kafejnīcās, ēdām saldējumu. Birzīs ziedēja pienenes, un kliņģerītes un īsas, tumši sarkanas magones, akācijas un mandarīnu koki. Mandarīnu koki fascinējoši, kokos mandarīni (ļoti skābi) un ziedi vienlaikus, tik skaisti! Sestdienas rītā izstaigājām Akropoli. Pēcpusdienā pārbraucām uz Olimpa kalnu. Esam apmetušies Leptokarijā. Pa vienu viesnīcas numura logu skatoties, kalni ar sniegotām galotnēm, pa otru - Aigēnu jūra. Lieldienu rītā, šorīt lija un bija ļoti auksts, un jūra pavisam pavisam gaiši pelēka, tik gaiša, ka jūras pelēkumu un mākoņu pelēkumu nemaz nevarēja atšķirt. Man patīk siltā dienvidu gaisma, cauri visam lietum. Nu jau noskaidrojies, tikko abas ar Agnesi pārnācām no pastaigas. Salasīju baltus un zaļus gludus akmentiņus. T. jau šodien tika pie lidošanas viņi pārbrauca uz citu lekšanas vietu, kur nelija -
  
  vakarā ar pārējiem planieristiem brauksim uz citu ciemu, vēl nezinu, uz kuru, neba, ka man ļoti gribētos (social anxiety), bet arī iebildumu nekādu nav.
  Tags: pateicības
• 5 rakstair doma