17. Februāris 2016

• 17.2.16 04:09
• sāp kreisā olnīca, vai vismaz tā vieta, kur vajadzētu būt kreisai olnīcai, nevaru pagulēt, no kādiem pusdiviem. kādu stundu pameditēju, apnika, nonācu lejā uztaisīt miega tēju. sēžu ar karstu tējas krūzi un domāju, ka visai cilvēcei ir viena kopīga īpašība, mēs visi esam pēc būtības sačakarēti. brīvība sākas tajā brīdī, kad saproti, ka visi, tevi (mani, tas ir) ieskaitot, ir tajā pašā laivā.
• 4 rakstair doma

• 17.2.16 04:24
• pateicības:
  smukā rozā tējkanna ar pieskaņotām krūzēm,
  miega tēja,
  mans smukais ziemas naktskrekls/naktskleita (ļoti pieklājīgs apģērba gabals, guļus stāvoklī pēc naktskrekla, stacionārākās pozās pēc kleitas),
  nakts un miers un klusums,
  domas
  Tags: pateicības
• 0 rakstair doma

• 17.2.16 07:50
• oficiāli rīts (ārā gandrīz pavisam gaišs), līdz iziešanai no mājas divdesmit minūtes, nomazgāties, iztīrīt zobus, izbuktēt bikses, divas frizūras, viena no gariem matiem, pusdienu kaste, brokastis abas esam paēdušas, visas līdzņamamās somas (šodien divas vingrošanai, viena ar dvieli, otra bez, viena meitai, otra mātei un trešā meitai, džeza dejošanai) un tad jau arī varēs velties pa durvīm ārā.
  
  oh, tas ir, iziešana pēc septiņpadsmit minūtēm.
• 2 rakstair doma