15. Februāris 2016

• 15.2.16 07:18
• esam atkpakaļ, vakar pārbraukuši vēl aizbraucām uz baseinu un labi vien ir, stīvums pārgāja. mājās braucot izbraucām caur šarleruā, izlaidām omi uz rīgu.
  T.bija noīrējis dzīvokli jumta stāvā, bijušajās meitasistabās, ar zemiem griestiem un mazam istabām, aiz Rišeljē pils, turpat pie Luvras un operas. parizē lija. tāpēc, ka lija, sēnas krasts bija tukšs un tik skaists. retie staigātāji uz slapjā asfalta meta garas un spīdīgas ēnas. sestdienas rītā cilpojām pāri tiltam un priecajos par gaismu caur lietus mākoņiem.
  bijām eifelī (piektdien, par godu Agnesei), orso (sestdien, par godu bbc2 Waldemar Januszczak izpildītajai The Impresionists Painting and Revulution), Dievmātes katedrālē (par godu Agnesei) un uz pikaso māniju, paskatities viņa pēdējā perioda darbus, žakelīnu un erotiskās/pornogrāfiskās studijas (bad painting). no sievietēm (it's a picasso) bija marija, bija dora, bija žakelīna. diezgan daudz žakelīnas. apspēlētas aviņjonas mamzeles un guernika. siena ar Hokneju, siena Vorholu un siena ar Kūnu un pārējos neatceros. Agnesei visvairāk patika kolāža no televizora ekrāniem, kubisma istabā, kurā dažādos leņķos vienlaikus rādija akrobātus, hokneja zālē, un filma, kurā bērni skatās doras bildi (kuru filmā neparāda, melnajā kleitā un sarkanajā cepurē) un spriež, kāpēc dora raud.
  
  vispār, mums visiem gandrīz viss patika. tagad esam mājās, jāceļas un jauna nedēļa. Agnese no trepēm saka, mam, mam, vai tu esi saģērbusies, nu, neesmu, nāksies uz darbu iet savā omes dāvinātajai kafijas krūzei pieskaņotajā rožainajā ziemas naktskreklā, esmu visa buržuā.
  
  p.s. pirmo reizi krodziņā simpātisks viesmilis flirtēja ar Agnesi nevis ar mani. viņam ļoti patika Agnese un Agnesei pavisam neviltoti ļoti patika viņš. jocīga un mulsinoša sajūta. jāsāk pierast.
  Tags: pateicības
• 0 rakstair doma