10. Decembris 2015

• bēdu leja
• 10.12.15 18:07
• es pat nezinu, ko lai saka, esmu atpakaļ, tāda mazliet apjukusi no visas braukšanas un darīšanās.
  
  bērnam bēda, paņēmis uz skolu ciemakukulim vesto eņģelīti sniega (stikla un spīdekļu) bumbā un bumba saplīsusi, eņģelītim galvu gan kopīgiem spēkiem esot atpakaļ uzlikuši, bet tas aizmirsies skolā. Angelika esot teikusi, ka nav ko ņemt sniega bumbas uz skolu, un tas nemaz nepalīdzēja, prātīgi saka Agnese.
  
  no rīta aizrakstīju pateicības ziņu ģenerālim un pateicības ziņu savai mammai un no šām abām ne čiku ne grabu, nemaz nezinu, vai saņēmušas. no mammas sadabūju īsziņu no vācijas numura (!)
  
  kāds par labiem darbiem kamēŗ es prom atnesis man lielu kasti ar šokolādi, man sāp vēders un šodien es būtu ēdāja, bet kaste pazudusi. es klusībā vainoju T., kurš tikko aizlaidās uz darbu. bēdu leja, es jums saku, bēdu leja.
  
  vīrmamma man nopirkusi taisni tādu kanniņu, kādu sen jau gribēju, tādu, kuru ietupina platā tējas krūzītē, kad sataisa uzlējumu.
  
  šodien spīdēja saule.
  
  man ir trīs jaunas valmierā pirktas kleitas.
  
  izdzēsu savu trīs mēnešus rakstīto un tagad nevaru saprast, vai man ir viegla vai stulba sajūta.
  Tags: pateicības
• 4 rakstair doma