17. Jūlijs 2015

• 17.7.15 22:51
• paldies Visaugstākajam, mana lieta ir atrisinājusies. mediators pateica nē, es piedraudēju visai pasaulei, ka sūdzēšos kolēģijai pamatojoties uz 90. pantu, un beigu galā, liekas, viss būs atrisinājies. No HR viens čiekurs (pie kura es, starp citu, biju uz interviju) nāca klajā ar labu risinājumu, labot visus ierakstus tā, lai es paliktu savā smalkajā amatā līdz pārcelšanai jaunajā, manu kolēģi mis en place manā vietā, tas ir, kā pienākumu pildītāju, lai viņas CV parādās labs ieraksts, un beigās visi dzīvo laimīgi. mūsu personāldaļas dāma sper zemes gaisā.
  
  jūtos briesmīgi sagurusi visā šajā sakara.
  
  ā, un pārtraucu šodien ar sautētiem tomātiem savu badošanos - asinsspiediens nejēgā uzlecis (150/120) un pulss minūtē ari no 56-60 uz 90. ja godīgi, vēl nemaz īsti ēst negribējās. vakariņās svaigi gurķi ar sautēto tomātu pārpalikumiem un redīsiem ar avokado un rīt ēdīšu kā parasti. cik debešķīgi viss garšo! pietrūka dažu stundu līdz 5 pilnām dienām. interesanta pieredze, daudz brīva laika (butu vēl vairāk, ja Agnesei nebūtu brokastis un vakariņas jāsaridā), brokastu un vakariņu taisīšana un ēdiena atlieku visādu nokopšana bija visgrūtākais visā pasākumā.
  Tags: darbs
• 5 rakstair doma

• 17.7.15 23:05
• Agnesei rit dzimšanas diena. :) Māju (mazliet netīru un vieglā bardakā) ar laimīgās dzimšanas dienas karogiem izrotājām, kaķi un čūskas glīti iesaiņoti stāv uz galda, kūka ledusskpaī, svecītes virtuves atvilktnē, čipši skapītī, nu, un tad skatīsimies, kā ritdiena grozīsies un ko rītdienas dz.d. karaliene gribēs.
  
  šodien abas mašīnā apspriedām tēmu, kāpēc mammas vienmēr saka, kas jādara. tik jocīgi. man jau visu laiku likās, ka es tāda un šitāda, ne pārāk komandēju, izrādās, mans bērns domā savādāk.
• 1 rakstair doma