10. Februāris 2013

• 10.2.13 09:29
• šorīt aizkarus vaļā taisot redzēju vāveri. bija ļoti pašapzinīga, izgūlusies uz bērza stumbra, katra kāja uz savu pusi. saucu Agnesi, kamēr Agnese atskrēja, vāvere jau bija kokā. sēdējām abas un gaidījām, kad beigs slēpties aiz stumbra. sagaidījām. izgozējās, vēl palēkāja un aizlaidās uz kaimiņa egli.
  
  saulīte pa zemes virsu ripo, manā dārzā sadīgušas narcises (ak, ak, ak, cik skaisti!), tūlīt vilkšu jaku mugurā un iešu zarus salasīt, vējš noplēsis.
• 0 rakstair doma