4. Janvāris 2012

• aizdomājos par zobu tīrīšanas nepieciešamību bērniem
• 4.1.12 08:24
• šeit drīkst mani pārliecināt, ka tiešām ļoti ļoti vajag, un cilvēkus ar bērnībā netīrītiem zobiem gluži kā "amen" baznīcā pēc dievkalpojuma patiešām vēlāk piemeklē zobu grauzis, par ko liecina pētījumi 1., 2., un 378.
  
  šo visu es rakstu tāpēc, ka pašai slinkums meklēt.
  
  p.s. manējā ir iemācīta skalot muti. šad un tad zobus tīra kompānijā ar mani, bet [bieži] gadās, ka aizmieg neiztīrījusi.
• 12 rakstair doma

• lasīt un rēķināt mācīšana
• 4.1.12 08:28
• Poksis raiti rēķina (saskaita, atņem, sadala līdzīgās daļās, zina vairāk/mazāk, pagaidām nereizina) veselus skaitļus no 1 līdz 10. Manuprāt, vecumam atbilstoši, tālāk esam pastāstījuši kā skaitļi izskatās un kā viņus sauc, bet nedarbojamies.
  
  Tagad izrāda interesi par burtiņiem, nelaime, ka tikai pie datora, kurā negribu viņai ļaut ilgi sēdēt. Burtu kluču ar latviešu alfabētu nav. Citi varianti? Kartītes ar attēliem un vārdiem?
  
  Otra lieta, ka Poksim jāmāca abi alfabēti, latviešu (mājai) un angļu (skolai). Tad nu jautājums, kā domājat, kā labāk, abus kopā, vienu pēc otra u.t.t.?
  
  Papildināts: Paldies, mīļie, par diskusiju.
  Darīšu tā, ka 1. mājās mācīšu tikai latviešu valodu. 2. rakstīšu vārdiņus latviešu valodā un līmēšu uz priekšmetiem un taisīšu kartītes ar vārdiņiem (pirmais burtiņš izcelts) un attēliem ar domu, ka līdzīga metode viņai būs angļu valodā. 3. prasīšu, lai pasakām pasaka pirmo vārdiņu (mana vecāmamma tā man darīja, kamēr mamma mācīja burtus).
  
  Tad jau redzēs, kā ies.
  Tags: mācības
• 31 rakstair doma

• mātes neiroze, šodienas plāni
• 4.1.12 08:34
• ja paskatās lejāk, uz maniem diviem iepriekšējiem ierakstiem, tad var skaidri un gaiši redzēt, ka mani piemeklējusi mātes neiroze. O.K., nopūšamies, noskurinamies, apņemamies dzīvot labāk un pareizāk un dzīvojam tālāk, kā sanāk.
  
  šodienas viltīgais plāns ir ap pusdienas laiku paņemt Poksīti līdzi uz manu darbu, lai parādītu, ka nav tur nekāda odziņa un, izņemot mammas iztrūkumu, viņas skoliņā, īstenībā, ir daudz jaukāk, vairāk mantu un tā tālāk, un tā tālāk. jo Poksis katru darbdienas rītu tielējas, ka negrib uz skolu, grib uz darbu, man līdzi.
  
  bet pirms tam jāieskrien veikalā, jānopērk Pepijai "kaut kas jauks", viņai pirmā diena pēc atvaļinājuma. Pepija ir mana 60+ grieķu kolēģe ar skaļu balsi, lielu sirdi un specifisku humora izjūtu. bez viņas mans pērnais gads noteikti būtu bijis daudz, daudz, daudz ražīgāks ... un skumīgāks.
• 3 rakstair doma