2. Janvāris 2012

• dzīve paiet (komentārs pie nastjas, kurš trāpīgi atspoguļo manas pēdējā laika bažas)
• 2.1.12 09:23
• turklāt liekas, ka dzīve ar katru gadu kļūst draņķīgāka un draņķīgāka, darba vairāk, atlikušie vecāki paliek vēl vecāki, slimāki un vārgāki, arvien vairāk tuvu un pazīstamu ļaužu nonāk kapos, drīz jau sākšu pārvērsties par kapu tantiņu, bērns aug vēja ātrumā un kur tie gadi, vairs nesmaržo pēc zīdaiņa, pašai nosirmojušas ! spalvas ! kuras sākušas augt uz dzimumzīmēm ! uz ģīmja!, pakaļa paliek gludāka par seju, viss, kas var noļukt sāk ļukt un tā tālāk, un tā tālāk un tā joprojām, un, tuvumā pieredzot dzīves galu, ir skaidrs, ka paliks vēl sūdīgāk, ja nepaveiksies nomirt skrienot kā Polam Bregam.
  
  bet, laimīgā kārtā, statistiskais pusmūžs tomēr (38). Lūk. :) Vēl daudzdesmit [sūdīgi] gadi priekšā.
• 7 rakstair doma