23. Jūnijs 2010

• 23.6.10 09:20
• nekā jauna jau nav. garš saraksts ar apdarāmajiem darbiņiem, mazliet prieka, un, kā diena par īsu, tā par īsu. pusotra nedēļa līdz brīvdienām.
  
  šodien nobrīnījos, ka cilvēki atcerās, kad bērns piecēlies sēdus, kad sācis rāpot, kad sācis staigāt. es tikai atceros, ka Agnese visu sāka darīt ātri. kaut kas jau ir pierakstīts, lai neaizmirstās, bet pa piecām malām, pa cibu, pa darba plānotāju, vēl kaut kur, izkaisījies un pazudis. grūti haotiskiem ļaužiem.
  
  kas vēl, aizvakar pārbijos. lasīju cālī kaut ko par velniem un nelabajiem un pārbijos tā, ka ne pakustēt, pat ne paelpot lāga. sēžu kā pika un baaaail, trakāk, nekā bērnībā. kad atlēmējos, bija bail augšā, uz guļamistabu iet. bail no tumsas un tā. nemaz nezināju, ka tik spēcīgu emociju uzkonstruēt esmu spējīga. prāta rotaļas.
• 0 rakstair doma

• 23.6.10 09:27
• kāds līgo, vai patiešām jau līgo?
• 0 rakstair doma