21. Februāris 2010

• tāpat
• 21.2.10 15:36
• nu jau gluži labi funkcionēju bez kafijas (tiesa gan, izdzēru kādu litru melnās tējas). sagludināju divas mašīnas ar veļu, gandrīz uzrakstīju iknedēļas rakstu darbu par industriālo revolūciju, vēl secinājumi/refleksijas jāpiekombinē. palika pēdējās 60 lapas no Melones un grāmatas apraksts (un 10 minūšu prezentācija).
  heh. lai cik laicīgi nesāktu, biški pārāk bieži sanāk pēdējā brīdī, pa galvu, pa kaklu, mazliet nepabeigts, mazliet nenopucēts. nosačkot arī nevar. bet kārdinājums milzīgs. un es arī Agijas jaunkundzi paguvu aizvest uz spēļlaukumu!
  
  ā, šonakt nosapņoju sižetu draņķīgam detektīvam, darbojās maniakāls slepkava (skat. cibiņa Dienasgrāmata ierakstu par čikokāturviņu), sapņainā mauka, Petra laikam, kura lasa grāmatas un tā, un viņas māsa lezbiete, labais puisis čārlijs (viņš pats maniakālais slepkava) un maukas un lezbietes mamma Marta, kura to vien dara, kā cep kotletes un piejauc kotletēm biezpienu, lai sanāk vairāk un pietiek arī Čārlijam un Vērotājam un mazgā traukus un kuru nožmiedz trauku dvielī labais puisis Čārlijs, jo Marta šo aplaidusi ar sifilisu, kuru viņš tālāk nodevis Petrai. Vēl tur bija divi policisti, mašīnas lukturi, kuri apspīdēja mazo māju (tāda varētu būt dogvilā) un es, proti, Vērotājs. un es visu atrisināju tāpēc, ka nesakrita trauku skaits servīzē. bija četras krūzītes un apakštasītes, bet vajadzēja būt trijām, ja jūs saprotat, par ko es tagad.
• 3 rakstair doma