10. Oktobris 2009

• par kartēm apziņā
• 10.10.09 07:42
• nē, nē, šitas nav par galvu, šitas ir par politiku. jo vairāk domāju, jo vairāk man šitā keukeleires koncepcija (vai pareizi būtu jāsaka, koncepts?)* patīk. doma vienkārša, par spīti pasaulē noteikošajām izmaiņām cilvēki dzīvo pēc [politiskajām] kartēm, kuras ir apziņā. piemēram, man ir (un daudziem puspatriotiskiem latviešiem būtu) grūti racionāli uztvert iespējamo Eiro-Krievijas-Atlantisko aizsardzības savienību. jo man Eiropas robežās ir tikai viens ārējais ienaidnieks, saucas Krievija.
  
  UPD. *var jau būt ar' ka nav keukeleires koncepcija, bet pirmo reizi šo dzirdēju keukeleires lekcijā
  Tags: state/european navel gazing
• 0 rakstair doma

• "Diena"
• 10.10.09 08:28
• noformulēju arī savu viedoklīti, vētra ūdensglāzē tā ir, nevis demokrātijas gals.
  
  prognozes: droši vien, ka aizgājušo žurnālistu sameklētais investors varētu (ja būtu pietiekami neprātīgs un neracionāls) investēt jauna liberāli demokrātiska dienas (vai rīta, vai vakara) laikraksta izveidē.
  
  nu, redzēs, kā šiem ies. ja viņi izvēlēsies jau dienas aizņemto nišu, viedot paralēllaikrakstu ar līdzīgu programmu un nostāju, viņiem (jaunajam laikrakstam) nāksies cīnīties par lasītāju auditoriju, jo maz ticams, ka visus esošos Dienas lasītājus aizgājēji paņems līdzi. tātad vai nu esošā "diena" vai "jaunā diena" būs spiesta konceptuāli atvirzīties vienai pavirzoties pa labi, un otrai pavirzoties pa kreisi, lai salasītu pietiekamu abonentu skaitu. uztaisīsies vai neuztaisīsies jauns laikraksts (ir vai nav Latvijas tirgū vieta jaunam laikrakstam), ja uztaisīsies, kurš konkurents uz kuru pusi bīdīsies (un tie ir visnotaļ racionāli ekonomiska rakstura apsvērumi), rādīs laiks.
  
  UPD. kaut gan Z.kunga viedoklis ir, ka tas ir jautājums par "morālo atbildību", e.g., kā "diena" var paust [uz]ticamu viedokli, ja viņai vienmēr var iebakstīt degunā, ka nav taču zināms, kam viņi paši pieder. un there is some point also. otrs Zosta kunga punkts ir, ka tas esot gauži skumīgi no žurnālistikas profesionalitātes viedokļa. "diena" esot bijis teju pēdīgais bastions, kurš esot mēģinājis nodarboties ar profesionālu žurnālistiku. no šāda aspekta pēdīgā profesionālās žurnālistikas bastiona (nu, pārspīlējot, protams) gāšanos patiešām var uzskatīt par demokrātijas gala tā kā tuvošanās vēstnesi. visu rezumējot, cik garš, tik plats, tā teikt, no vienas puses tā kā vētra ūdensglāzē, no otras puses tā kā bēru zvani profesionālajai žurnālistikai, bim, bom.
• 0 rakstair doma