14. Decembris 2008

• 14.12.08 08:05
• Poksīts atkal nakti mostas ik pa divām stundām un es atkal esmu sabijusies, ka austiņas varētu sāpēt.
  
  man pat domāt negribas pas nākamo nedēļu. Lielais brauks mājās otrdien un mums ar Poksīti jātiek kaut kā uz lidmašīnu piektdien vēlu vakarā. vispirms jau slikti metas no domas, kā tikt līdz lidostai (E40 un aplis) un kur likt mašīnu. un tad, jau pagājušo reizi lidot ar Poksi uz Latviju bija grūti, kā tagad, kad šis auļo kājām un ir ritīgi smags, tikšu galā, nav ne jausmas. agrāk stiepu ķengursomā, kā tāgad? mums tiešām tālu jāiet. ar ratiem iekšā nelaiž.
  
  varbūt lidostā var iznomāt vai palienēt? invalīdu ratus taču var?
  
  šodien viesības. arī par tām man domāt negribas, gribas pabāzt galvu zem spilvena un, lai visi darbi apdarītos, visas drēbes sakārtotos, dāvanas sapakotos, somas saliktos un lai visi projekti būtu nodoti, un, lai man nekas nebūtu jādara, lai tā būtu. man ir apstājas, 100 punkti, nekā citādi šito nosaukt nevar.
• 5 rakstair doma

• 14.12.08 08:30
• un visam pa virsu - poksītim patiešām atkal tecējusi austiņa. tātad sāpējusi.
• 0 rakstair doma

• 14.12.08 19:40
• galva sāp.
  poksītim, izskatās, labāk, iet kā ratiņš.
• 1 rakstair doma