13. Decembris 2008

• 13.12.08 11:31
• braukšu mīcīties pa tirdzniecības centriem. ne jau, ka man baigi gribētos, vai, ka baigi vajadzētu, šodien, hohohohohooooo, Zosta kungam vajag. es tikai sastādīšu kompāniju un, ja paveiksies, nopirkšu pidžamu un zeķubikses bērnam (atkal izaugusi mana smukuce, zeltene) un kaut kādus siltināmos apģērba gabalus Latvijai, mammai fotoalbūmu (māsa taisīs bildes), tētim kalendāru, bet to pirks Latvijā.
  
  vēl paliek māsa un švāgeris un māsas puikas, šogad nav ne mazākās jausmas.
  
  nja.
  par to KĀDĒĻ vajag svētkus - nu, pirmkārt, lai nav visas dienas vienādas, otrkārt, lai bērniem un pašiem prieks. manis pēc arī daudzas tradicionālas lietas varētu nenotikt, īpaši, ja pašai jāorganizē, bet man bija ziemassvētku galds un egles un jaunā gada sagaidīšana un gribas, lai mazpoksim arī kaut kas no tā visa būtu. tāds "padod uz priekšu" vai aizmaksā avansā. prieku, mājas, drošību un tamlīdzīgas vienkāršas lietas.
• 4 rakstair doma

• vai vienmēr dabūt kāroto ir labi?
• 13.12.08 22:54
• par bērnu audzināšanu - mūsu ģimenē ir pieņemts bērniem mācīt, ka vienmēr uzreiz dabūt kāroto nav iespējams, reizēm vienkārši nav iespējams, reizēm ir ilgi jāgaida un reizēm ir smagi jāstrādā. kājas šim uzskatam, ka bērniem kaut kad ir jāsatiekas ar realitāti, aug no mūsu pašu bērnības. tā mēs ar māsu tikām audzinātas un tā arī mūsu nākamā paaudze tiek audzināta. tiktāl saprotami. līdz šim man tas kopumā likās labi un pareizi. tomēr kaut kā apjuku, samulsu un sašaubījos, vai patiešām tas ir labi un pareizi, varbūt sastapšanos ar realitāti vajag pabīdīt cik tālu vien iespējams, varbūt cilvēki ar labu raksturu veidojas aiz tam, ka vienmēr dabūjuši uzkāroto, un tādiem ļaudīm pasaule liekas laba un draudzīga vieta un cilvēki izaug pašapzinīgāki, drošāki un veiksmīgāki?
  
  p.s. šitas īsti neattiecas uz Poksi, kaut gan, Poksim arī skarbā realitāte pilnā sparā - mamma stūķē dārziņā, grib bērns to vai negrib. tādas īsti materiālas lietas Poksīts vēl nemaz nav sācis gribēt.
• 1 rakstair doma

• 13.12.08 22:55
• vai rēķināšana (vai sanāks, vai varēšu, vai spēšu, kā iztikšu) ir paļāvības trūkums vai lepnība, vai kas cits?
• 3 rakstair doma

• 13.12.08 22:59
• ho-ho-ho, vot, tādas domas maļas pa manu galvu.
  
  jāpalaiž trauku mašīna un jāiet gulēt.
• 0 rakstair doma