vakar vakarā nolūzu midzinot Poksīti un turpat nolūza mans mēģinājums strādāt pie Darba. Darbs, starp citu, nedodas rokās ne trenkājams, sajūta kā taustoties pa milzīgu tumšu kambari un mēģinot izsecināt, vai tas, ko esmu sagrābusi, ir zilonis vai putekļu sūcējs. šorīt (vai šonakt) kārtējo reizi pavilku aiz viena diedziņa S-D logic (vargo & lusch 2004) un visa mana literatūras apskata struktūra sagāzās kā kāršu namiņš.
bļin, un laika arī nav, šovakar vajadzētu aizsūtīt Utei rezultātus (viņai taču viņas eiropas projekts deg zilām liesmām).
nu lūk, pamatojoties uz augstākminēto, tā arī nesaprotu, vai es galīgā muļķe vai ģēnijs.
upd. pēdējo izteikumu, lūdzu, nekomentēt, ka nesagrūst pēdējās pašapziņas pa(at)liekas. nē, nu drusciņ jau var, t.i., ja domā, ka ģēnijs, vai vismaz persona ar (sa)prāta pazīmēm.
kaut ko sačibināju. nu tik lēni man iet uz priekšu, vienā lappusē četru dienu slinkošana. bet viena mācība man ir, vairs nesolīšu. līdz decembra beigām jāiesniedz 20 lapas no teorētiskās daļas, vai tas maz ir uzrakstāms?!