3. Decembris 2008

• 3.12.08 10:48
• sūds ar darbu, galvenais, ka paskats man ir žēlīgs un patētisks, acis sarkanas (no lūrēšanas datorā), deguns sarkans (iesnas no apvainšanās uz visu pasauli un izlīšanas pirmdien), jācer, ka Ute apskatīsies uz mani, apžēlosies un visu izdarīs manā vietā (izklausās tieši tik neticami, cik ir).
  
  labā ziņa ir tāda, ka jo vairāk roku, jo vairāk mežā koku, bet, izskatās, ka pamazām velku uz skrajas laucītes pusi. pat ja termiņus esmu vareni nokavējusi un neredzu ne mazākās iespējas nenokavēt vēl vairāk.
  un vēl, daži priekšmeti tuvojās laimīgām beigām, piemēram, rīt no rīta varēsim ar poksīti lēnā garā izmīļoties un izčammāties, nebūs tik traki pa galvu pa kaklu jāskrien. poksim sākušies ģērbšanās kašķi, zina jau, ka mamma vedīs uz dārziņu un izpildās kā vien mācēdama, lai procesu attālinātu.
  nu jā, un nākampirmdien un otrdien arī nebūs tik traki jāsteidzas. kas ir labi pa lielamo.
  
  vīrmamma brauc prom. viņa man kā tāds rūķīts šonedēļ visu mājas smagumu nocēla no pleciem. silts ēdiens nedēļai sataisīts, drēbes izmazgātas un uz pleciņiem saliktas, nāc tik mājā un sēdies pie galda. haaaaaaaaaaaaaļava. šovakar beigsies.
• 0 rakstair doma

• 3.12.08 12:57
• Ute skatījās, skatījās, māja ar galvu, smaidīja un teica, ļoti labi, nu tad uzliec to visu uz papīra un atsūti man PIEKTDIEN VAKARĀ. A es, a man viena A4 lapa ar tekstu = 8 stundas. jā, jā, tieši tik lēni.
• 0 rakstair doma