8. Septembris 2008

• Pokša pirmā dārziņdiena
• 8.9.08 11:59
• pēc divām stundām dabūju atpakaļ savu mazPoksīti sveiku, dzīvu un veselu ar gumiju un sprādzi matos (auklīte bija pucējusi) un knupi somā (nav mūsu, mēs tādus nelietojam), bišku noraudājušos (esot paraudājis, paspēlējies un uz manu atbraukšanu, kā sākti krāmēt kopā kluči, ar kuriem šis spēlējies, tā atkal saraudājies), ar Pokša grāmatu, kurā kaut kas ierakstīts flāmu valodā, nolikšu šo gulēt pusdienaslaiku, pārdrukāšu gūglē, lai iztulko', un pēc čurām smirdošām rokām (laikam mans mīļais tualetes rūķītis arī dārziņā podus birstējis). samīļojāmies, izvācām svešķermeņus no matiem, pārbraucām mājās, nomazgājām rokas, sestdien pirktās smalkās ūziņas nomainījām pret ne tik smalkām, un tagad atkaliņ mīļojamies. norunājām, ka rīt iesim atkal, es gan šaubos, vai Pokšels ko saprata, bet šim jau šā kā tā nav izvēles.
  
  Pel, man liekas, viņi, lai cik agri būtu dārziņā laisti, laiku pa laikam taisīs skandālu un pamēģinās, vai patiešām nevar sarunāt palikt mājās. un tev jau vēl Omulis paliek mājās, un MP taču liels cilvēks, redz, ka Omuls paliek, bet šim jāiet, nav tā kaut kā? nu, redzēs, kā mums rīt un parīt ies. šodien Poksis dzīvojās divas stundas, rīt likšu trīs stundas, līdz 11 30 apmēram, parīt līdz 12 un tā šonedēļ mēģināšu tikt līdz vieniem, nākamnedēļ ņemšu pēc pusdienslaika ārā. pēc diviem. vēlāk, kad sāksies lekcijas, būs divas dienas nedēļā visu dienu jāatstāj, bet to vēl paspēs.
  
  p.s. es pa to laiku paspēju paraudāt, iestrēgt Lēvenas ringā, atbraukt mājās, apjukt, pačinkstēt savai mammai un aizbraukt Poksim pakaļ uz dārziņu.
• 3 rakstair doma

• 8.9.08 12:13
• p.p.s. aizvakar pirmais simts!
• 0 rakstair doma