24. Maijs 2006

• 24.5.06 09:02
• visas malas sāp.
• 5 rakstair doma

• 24.5.06 09:03
• visi, kuri ir noskatījušies līdz galam Kill Bill, atsūtiet man savus foto.
• 23 rakstair doma

• 24.5.06 09:08
• kur ir fīča trilleros un šausmenēs?
• 3 rakstair doma

• 24.5.06 21:18
• pa durvīm ārā, pa labi, gar mājas spārnu, no kalna lejā, pāri Pērļupītei (padziļāka grāvja paskatā), kur agros pavasaros auga savvaļas loki un savvaļas ķiploki, kalnā augšā, tieši pretim ogulājiem (ērkšķogulājiem un upenājiem) bija Skolotājmāja, 80 gados to Skolotājmāju kaut kādi mākslinieki nopirka. Skolotājmājā dzīvoja Skolotājīša. pati viņa nebija nekāda skolotāja, viņas nelaiķa vīrs esot bijis. viņai bija televizors, kurš rādīja strīpām pelēka, gaiši zila un sarkana, un viņa nāca pie manas vecāsmammas runāties.
  ja gāja uz otru pusi, tad pa durvīm ārā, pa kreisi gar baltajiem ceriņiem un bišu stropiem no kalna lejā labajā pusē pašā Gaujas malā bija Lūcestantes māja. Lūcestante arī nāca pie manas vecāsmammas runāties. mana vecāmamma sēdēja uz soliņa lieveņa priekšā, vai pie puķudārza, verandas dienvidu pusē un klausījās. vēl bija Strēlniekmāte, no tām mājām, kas pa labi roki no verandas. no tās vecmamma tā kā drusku vairījās, neesot godīgi cilvēki.
  kāpēc es to visu atcerējos? tāpēc, ka Lūcestante ēda reņģes ar visām asakām kā kāķene.
• 0 rakstair doma

• 24.5.06 21:51
• visgaršīgākās bija piparūzas (kukurūzas nūjiņas) ar pienu. man vienmēr bija par maz, mamma iemērīja kā zilumzāles un tad paku uzlika uz skapja. tas nozīmēja, ka vairāk nebūs.
• 0 rakstair doma

• 24.5.06 21:54
• lielajā vai aukstajā istabā (vecpapa darbnīcā) pa labi dziļumā bija maizes krāsns. pie logiem bija lielais skrūvgalds, pie sienas - visi darbarīki. viena meitas lāde ar uzrakstu 1886 un viena tīne. tīnē stāvēja bišu vaski. pie maizes krāsns glabājās veci rati ar daudz cietušajiem leļļiem. turpat aizdurvē bija vecpapa taisītais dziļais skapis, tajā glabāja ievārījumus. ievārījumus mūspusē lēja Gaujā ar nātrēm mazgātās stikla burkās, plastmasas vāku jau nebija, uzkaisīja pāri cukuru, lai nepel, un pārsēja ar papīru. bija ļoti jāsargā no pelēm, peles varēja papīru sagrauzt.
  kad vecmamma cepa baltmaizi, mēs vienmēr dabūjām galiņu ar cukuru no ievārījuma burkas.
• 0 rakstair doma

• 24.5.06 22:07
• toreiz psihoterapeits teica: atceries, bērnībā bija vajadzīgs tik maz, pietika ar mīkstas baltmaizes kukuli un kefīra pudeli. es padomāju, ka nemaz jau tik bieži kefīru nedabūjām. kurš tad pirks kefīru, ja mājās pašu raudzēts rūgušpiens.
• 0 rakstair doma