17. Maijs 2006

• 17.5.06 00:07
• nekur tālu jau neesmu tikusi, turpat vien maļos, tā es varētu teikt.
• 2 rakstair doma

• 17.5.06 00:23
• drausmīgi gribu ēst.
• 0 rakstair doma

• Viens pats uz vientuļas salas.
• 17.5.06 13:41
• :) nu, es pakasīju pakausi un arī padomāju, ka cik gan vēl skumjāk būtu, ja nebūtu iespējas salīdzināt? padomā tik, ja nebūtu nevienas pašas mērauklas, pēc kuras justies labākam, tikumīgākam, morāliskākam, ētiskākam?
  
  viens pats ar Bībeli uz vientuļas salas. dumjš var palikt!
• 4 rakstair doma

• 17.5.06 14:28
• augusta beigas/septembra sākums gandrīz vienmēr ir cerīgi un maijs/jūnijs gandrīz vienmēr histēriski, tā tas ir bijis un būs, kopš es sevi atceros. kārtīgi jūtu līdz.
• 4 rakstair doma

• 17.5.06 14:55
• Man arī gribas parunāties.
• 8 rakstair doma

• 17.5.06 16:02
• Vakarā badmintons for ever.
• 0 rakstair doma

• 17.5.06 16:02
• starp citu, izskatās jau cerīgāk - galu un malu redz.
• 0 rakstair doma

• 17.5.06 16:45
• pēc pusstundas badmintons for ever.
• 0 rakstair doma

• 17.5.06 16:50
• žonglēju ar saviem pūžņiem un trumiem. ak, tu esi tik negatīva!
• 2 rakstair doma

• 17.5.06 20:09
• sāp roka un plecs, bet laba sajūta. Lielajam jau, protams, par maz.
  un vēl - vajadzētu treneri, bet esmu pārlieku slinka un bikla, lai paprasītu. tad nu bakstos kā varu un māku.
• 4 rakstair doma

• 17.5.06 22:23
• nu ir maisam gals vaļā.
• 0 rakstair doma

• es arī saskaitīju
• 17.5.06 22:35
• drusku blēdoties un ieskaitot piecgadniekus (gājām reizi mēnesī, biju ļoti nobijusies, viens puika Ģirts uzzīmēja ābolu ar zaļām un violetām svītrām un, es atceros, nodomāju, ka tā taču neviens nezīmē, un klasē mums stāvēja ģipša Voloģa ar grāmatu, kuru nedrīkstēja aiztikt, reiz, tas jau bija vēlāk, kādā otrajā klasē, viņam nokrita plāksnīte ar uzrakstu, un skolotāja bija pārliecināta, ka mēs to izdarījām, un turēja mūs pēc stundām, kamēr plāksnīte atradās pakritusi zem postamenta, trešajā klasē Voloģa vasarā, remonta laikā, bija nokritis no postamenta un sašķīdis gabalos, diezgan bēdīgs gals), sešgadniekus (gājām katru sestdienu un sēdējām ar Uģi vienā solā, viņam mamma strādāja Ciempadomē, kantora mājā, un mēs reizē gājām no skolas viņš pie mammas un es pie tēta un mūs apsaukāja par brūtgānu un brūti, ne jau bērni, bet lielie) un visas nepabeigtās mācību iestādes sanāca 23 ar pusi. gandrīz 24.
• 4 rakstair doma

• 17.5.06 22:48
• Smuki rakstīt ar lielajiem burtiem un pareizu interpunkciju es nemaz vairs nemāku. Ceplīšu pāris man tikai jauc galvu un kaitina.
• 0 rakstair doma